Sanāksmes laikā E. Rinkēvičs pauda Latvijas atbalstu ES kandidātvalsts statusa piešķiršanai Ukrainai. “Ir jāturpina koordinēts starptautiskais politiskais un diplomātiskais spiediens pret Krieviju un Baltkrieviju, kā arī maksimāli jāpaaugstina Krievijas maksa par neattaisnojamā kara turpināšanu. Ir arī jāturpina sniegt koordinēts visa veida atbalsts Ukrainas tūlītējām vajadzībām. Krievija jāsauc pie atbildības starptautiskajās tiesās, kā arī jāizmanto citi juridiskie mehānismi kara noziegumu un noziegumu pret mieru un cilvēci izmeklēšanai. Papildus tam ir maksimāli jāstiprina ierobežojošie pasākumi finanšu un enerģētikas, kā arī citos sektoros, jāpaplašina sankcijas pret fiziskām un juridiskām personām, tai skaitā atbildīgajiem par propagandu un dezinformāciju Krievijā. Krievijai jāuzņemas pilna atbildība un izmaksas, kas saistītas ar Ukrainas atjaunošanu.
Nepieciešams vienots Eiropas Savienības regulējums dalībvalstīs iesaldēto Krievijas līdzekļu izmantošanai Ukrainas atjaunošanai nākotnē. Tādējādi sankciju darbība turpināma līdz laikam, kad Krievijas militārie spēki būs atvilkti no Ukrainas teritorijas un panākta vienošanās par Krievijas saistībām Ukrainas atjaunošanai,” uzsvēra E. Rinkēvičs.
Runājot par Rietumbalkāniem, Latvijas ārlietu ministrs pauda nostāju, ka no paplašināšanās valstīm tiek sagaidīta ES vērtībām un mērķiem atbilstoša rīcība un jo īpaši skaidrs atbalsts ES nostājai par Krievijas karu Ukrainā. “No Serbijas kā Eiropas Savienības kandidātvalsts mēs sagaidām pilnu Eiropas Savienības lēmumu, ieskaitot sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju ieviešanu, pretējā gadījumā nevaram atbalstīt turpmāku iestāšanās procesu,” sacīja E. Rinkēvičs.
Vienlaikus ministrs vērsa uzmanību uz nepieciešamību stiprināt Rietumbalkānu reģiona noturību pret hibrīddraudiem un dezinformāciju. Ministrs pauda Latvijas atbalstu pēc iespējas ātrākai pievienošanās sarunu sākšanai ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju.