Kā aģentūrai LETA stāstīja LIZDA eksperte izglītības jautājumos Irina Avdejeva, trešdien diskusijā pirmsskolas pedagogi vērtējuši Latvijas lielākajās pilsētās īstenoto modeli, kur ar grupas bērniem strādā nevis divi pirmsskolas skolotāji un viens viņu palīgs, bet gan viens skolotājs un divi pedagoga palīgi. Šādi rīkoties pašvaldības ir spiestas tādēļ, ka jau ilgstoši bērnudārziem nav iespējams atrast pedagogus un nodrošināt bērnu grupu darbu pilnā apjomā.
Tomēr pirmsskolu arodbiedrību pārstāvji pauduši nostāju, ka šādi strādāt var tikai krīzes situācijā nevis ikdienā. Pedagogi norādījuši, ka gadījumā, ja viens skolotājs saslimst, tad grupā nav iespējams īstenot pedagoģisko procesu, jo skolotāja palīgiem nav pedagoģiskās izglītības. Pedagogi uzskata, ka, strādājot grupā vienam, pastāv lielāks risks izdegt, piebilda Avdejeva.
Viņa norādīja, ka arī vecākiem ir mazāka iespēja saņemt atgriezenisko saiti par bērna grūtībām un sasniegumiem, apgūstot pirmsskolas izglītības programmu.
Šodien pirmsskolas pedagogi diskutējuši arī par to, kādām jābūt likmēm atbalsta personālam, mūzikas un sporta skolotājiem pirmsskolā. "Tāpat patlaban aktuāls arī jautājums par reemigrējušo bērnu iekļaušanu bērnudārzā. Skolotājiem ir jāstrādā papildus, lai bērnam iemācītu latviešu valodu, tādēļ ir jāmeklē papildus finansējums šī darba apmaksai," teica Avdejeva.
Šodien pirmsskolas pedagogi noformulēja argumentētu LIZDA viedokli dalībai Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darba grupā par pirmsskolas pedagogu darba slodzes pārskatīšanu. Avdejeva sacīja, ka pirmo darba grupas tikšanos IZM plāno 6.februārī, kad iecerēts runāt par modeli "viens pedagogs un divi pedagoga palīgi" bērnudārza grupā.
LETA jau ziņoja, ka pagājušā gada nogalē starp izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP) un izglītības darbiniekiem izcēlās domstarpības par pirmsskolas skolotāju darba slodzēm.
Jautrīte