Viņš norādīja, ka vēja enerģijas nozarei 2019.gads bija pretrunīgs.
Nāburgs minēja, ka, pirmkārt, enerģētikas tirgos 2019.gadā ir nostiprinājusies pārliecība, ka vēja enerģija vairs nav alternatīva, bet gan ir viens no nozīmīgākajiem pamata enerģijas avotiem. Kā otru būtisko tendenci viņš norādīja nozares tehnoloģisko attīstību, kuras rezultātā vēja enerģija kļūst konkurētspējīga ar citiem enerģijas avotiem uz tirgus nosacījumiem, proti, bez subsīdijām.
"Kopumā šis ir bijis pavērsiena gads - klimata politikas un tehnoloģiskas attīstības rezultātā mēs redzam, ka vēja enerģijas nozare ir būtiska izrāviena priekšvakarā," pauda Nāburgs, piebilstot, ka šī izrāviena skaidras pazīmes redzamas arī Latvijā - pašreiz novērojama liela tirgus dalībnieku aktivitāte, kas izvērtē projektu iespējas, meklē piemērotu zemi, plāno potenciālus vēja parkus un pastāvīgi seko līdzi nozares ekonomikas faktoru attīstībai. To dara gan tradicionālie elektroenerģijas ražotāji, kas vēlas diversificēt portfeli, gan specializētie vēja enerģijas jaudu attīstītāji.
Nāburgs pauda, ka īpaši zīmīgi, ka 2019.gadā par vēja parku attīstīšanu atklāti ir sākusi runāt nacionālā energokompānija Latvenergo.
"No otras puses, Latvijā vēja enerģijai šis ir bijis nogaidošs gads, kad nav uzstādīta neviena jauna vēja elektrostacija (turbīna)," norādīja Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis, skaidrojot, ka tirgus dalībnieki sastopas ar ļoti sarežģītu likumdošanas vidi, kas paredz ļoti ilgu, daudzpakāpju projektu saskaņošanas procesu, kas pats par sevi var būt sarežģītāks un grūtāks, nekā paša vēja parka būvniecība un ekspluatācija.
Nāburgs norādīja, ka tā nav normāla situācija, tāpēc nozares profesionāļi ir pastāvīgā dialogā ar valsts politikas veidotājiem, lai šo situāciju risinātu.
Tāpat viņš minēja, ka Latvijā vēja enerģija potenciāla realizāciju šobrīd aiztur vesela administratīvu šķēršļu josla, kas ir jānovērš.
Nāburgs pauda, ka vēja un arī saules enerģijas attīstītāji pasaulē nereti saskaras ar politikas izaicinājumiem, kas rodas saistībā ar valstu vēlmi saglabāt vēsturiskās ražošanas jaudas, jo tajās savulaik ir bijis daudz ieguldīts un tās uztur sazarotu interešu lobiju, kas cīnās par izdzīvošanu pilnīgi citas klimata politikas apstākļos. Latvijā šāds izaicinājums savā ziņā ir saistīts ar gāzes izmantošanu elektroenerģijas ražošanā termoelektrostacijās (TEC).
"Nereti cilvēku uzmanībai garām paslīd fakts, ka Latvija ir ļoti atkarīga no importa gāzes iepirkuma, jo, piemēram, rudens un ziemas mēnešos vairāk nekā puse Latvijā ražotās elektroenerģijas tiek ražota, izmantojot gāzi. Un pat ar šīm jaudām Latvija gada ietvaros nenosedz valsts iekšējo patēriņu - to izdodas izdarīt tikai par 82%," pauda Nāburgs, piebilstot, ka pārējā elektroenerģija tiek importēta.
Viņš norādīja, ka vēja enerģijas attīstība Latvijā ir iespēja mazināt šo atkarību no ārvalstu energoresursiem, veicināt vietēju enerģētisku pašpietiekamību un turklāt darīt to par tirgus nosacījumos balstītu cenu. Šīs iespējas realizācijai vēja enerģijas uzņēmēji cer uz valsts politikas līderu izpratni, lai mazinātu administratīvus šķēršļus progresīvas un klimata politikai atbilstošas nozares attīstībai.
Vēja enerģijas asociācija ir dibināta 2006.gadā, un tās mērķis ir sekmēt vēja enerģijas izmantošanu Latvijā.
Aizsajūsmasaizrāvāselpa