Kā vērtējat ekonomisko situāciju Latvijā, un kuras ir tās lietas, ko varat atzīt par labām, bet kurās jomās ir jūtamas problēmas?
Manuprāt, visu valstu attīstības vēsture pavisam noteikti liecina, ka valstis attīstās un strauji aug tad, ja tajās attīstās uz eksportu orientēta rūpniecība un pakalpojumu sniegšana. Tas, ko es novēroju Latvijā atšķirībā no citām valstīm, – jā, mēs nedaudz būvējam rūpnīcas, bet, ja salīdzina, cik rūpnīcu pašlaik būvē Zviedrijā un cik – Latvijā, – patiesībā tas vispār nav salīdzināms. Tas nav tā, ka Zviedrijā ir piecas reizes vairāk iedzīvotāju un attiecīgi piecas reizes vairāk rūpnīcu nekā Latvijā, ir tā, ka Zviedrijā 20 reižu vairāk rūpnīcu tiek būvēts nekā Latvijā. Un es to saredzu kā būtisku problēmu [Latvijā], domāju, ka Latvijā šobrīd noteikti nepietiekamā daudzumā tiek būvētas jaunas rūpnīcas, ja salīdzinām ar citām valstīm. Pozitīvs aspekts, ko redzu Latvijā, – tiek būvētas biroju ēkas, kuru mums ļoti trūka, jo mums ļoti pietrūkst cilvēku, kas strādā biznesa pakalpojumu jomā. Ja salīdzinām IT sektorā nodarbināto skaitu, piemēram, Igaunijā un Latvijā, pie mums IT sektorā strādā 15 tūkstoši, bet Igaunijā – 50 tūkstoši cilvēku. Domāju, ka mums viennozīmīgi vismaz jādubulto IT un citās biznesa pakalpojumu jomās strādājošo skaits. Tādēļ šie biznesa kompleksi [biroju ēkas] ir laba lieta, vēl, protams, Rīgai jāstrādā, lai piesaistītu vairāk šāda veida investorus galvaspilsētai, un
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 20. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!