Banku nākotne – specializācijā un spējā mainīties

Vai un kā RIB ikdienas attīstības procesus ietekmē nesenā ziņa par tiesas lēmumu konfiscēt RIB kontos esošos 29 miljonus eiro, atzīstot tos kā noziedzīgi iegūtus? Kā šis tiesas lēmums tieši vai netieši ietekmē RIB?

Šis notikums pēdējās nedēļās patiešām daudz minēts publiskajā telpā, bet, ja paskatās uz to no bankas stabilitātes un "finanšu veselības stāvokļa" viedokļa, nekas ārkārtējs nav noticis. Bankai ir attīstīta finanšu plānošanas un likviditātes risku pārvaldīšanas sistēma, mēs regulāri veicam stresa testēšanu, modelējam dažādas iespējamās situācijas. Bankai pēdējos gados likviditātes radītāji tradicionāli ir ar komforta rezervi, tas nozīmē, ka bankai ir pietiekami daudz "brīvas naudas", lai arī šādā situācijā bez aizkavēšanās izpildītu pārskaitījumu. Šāda tiesas lēmuma izpilde nerada riskus bankas darbības turpināšanai, arī attiecībā uz mūsu jaunās stratēģijas īstenošanu. Tieši tāpat kā mēs līdz šim brīdim esam pildījuši visus regulatora noteikumus, tā arī to darīsim turpmāk.

Patlaban normatīvajos aktos ir daudz dažādu prasību un pienākumu, kas bankām jāpilda, – gan attiecībā uz pastiprinātu klientu pārbaudi, gan aizdomīgas izcelsmes naudas pamanīšanu un ziņošanu kontroles iestādēm, AML nosacījumu izpilde. Vai šajā kontekstā RIB nav saņēmusi aizrādījumus, pārmetumus, ieteikumus no uzraugiem?

Šī patiesībā ir ļoti plaša tēma, pēdējo triju gadu laikā rūpīga visu šo prasību ievērošana ir patiešām liels izaicinājums Latvijas bankām. Es tagad runāju ne tikai par prasībām AML jomā – lai gan tieši šī nianse ir visplašāk apspriesta sabiedriskajā telpā. Visvairāk darba un resursu nepieciešams veltīt dažādu regulatīvo un normatīvo prasību izpildīšanai, jo dažu pēdējo gadu laikā tās ir ļoti būtiski mainījušās. Te ir runa gan par risku pārvaldību, gan finanšu pārskatu atbilstību starptautiskajiem standartiem, gan datu aizsardzību un atsevišķu procesu automatizāciju. Tas ir milzīgs darbs, kuru bankas izdara savas banku darbības licences uzturēšanas ietvaros. Un vienmēr šo darbu var izdarīt vēl labāk.

Jāatzīst arī Latvijas banku sektoram un Latvijai kopumā raksturīga nianse – mums ir sava veida izcilnieku sindroms – vienmēr cenšamies visu izpildīt pēc visaugstākajiem kritērijiem, nereti savus standartus padarot vēl augstākus un stingrākus, nekā tas ir citur pasaulē.

Šajā procesā mūsu komercbankas uzrāda patiešām augstus rādītājus un turpina ieviest aizvien jaunus uzlabojumus, pastāvīgi sadarbojoties ar uzraugiem un konsultējoties par virkni jautājumu. No vienas puses, tas ir labi, bet, no otras puses, tas prasa daudz resursu, liek aizdomāties, cik lietderīgi ir censties uzturēt pilnu bankas produktu klāstu.

Mūsu gadījumā pērn sapratām, ka agrākā mūsu pozicionēšanās kā universālai bankai, piedāvājot visus iespējamos bankas produktus, vairs neder kā veiksmīgs biznesa modelis mūsdienu pasaules situācijā. Daļēji šo lēmumu ietekmēja arī jau pieminētie būtiski pieaugušie atbilstības standarti bankām, daļēji – vēlme attīstīties tehnoloģiski, ko grūti nodrošināt augstā līmenī, orientējoties uz visiem bankas produktiem. Līdz ar to izvēlējāmies konkrētu pakalpojumu nišu, kurā attiecīgi arī spējam nodrošināt gan augstu kvalitāti, gan drošību.

Vai tas nozīmē, ka gadījumu ar aizdomīgas naudas arestēšanu un konfiskāciju varētu vairs nebūt? No vienas puses, bankai jau tomēr grūti pilnībā izkontrolēt katru savu klientu, no otras puses, normatīvi bankām šo kontroli uzliek par pienākumu...

Šis ir komplicēts jautājums, jo bankas primārais uzdevums ir klientu apkalpošana. Atbildot pavisam tieši uz jūsu jautājumu – ja bankai nebūs klientu, bankai arī nebūs šādu gadījumu. Bet tad nebūs arī pašas bankas. Jebkurai bankai hipotētiski ir iespējamas situācijas, kad kādam klientam rodas problēmas ar naudas legalitātes pierādīšanu un citiem atbilstības jautājumiem. Tie ir biznesa riski, kurus bankai jāprot pārvaldīt. Ja runājam par bankas iekšējās kontroles sistēmu, salīdzinot tās kvalitāti šodien ar situāciju 2013. vai 2015. gadā, jāsaka, ka atbilstības līmeņi ļoti būtiski atšķiras – gan papildu kontroles mehānismi, gan darbinieku atbildība, gan arī vispārējā izpratne un informācija bankai par to, ko dara tās klients. Līdz ar to varu droši teikt – nākotnē šādiem gadījumiem (noziedzīgi iegūtas naudas konfiscēšana) vajadzētu būt ārkārtīgi retiem, bet noteikts varbūtības risks pastāv vienmēr. Visi pašreiz zināmie gadījumi ar aizdomīgiem darījumiem ir sava veida pagātnes atbalss no vecajiem biznesa modeļiem, kas šodien vairs tikpat kā nemaz netiek piekopti.