Pēdējā laikā aktualizējies zāļu drošuma jautājums. Veselības ministrija gatavo noteikumus zāļu drošuma sistēmas ieviešanai. Jūsu pārstāvētā organizācija saka, ka ar to nepietiek. Kā tā?
Varbūt sāksim ar to, kāpēc šī tēma šobrīd aktuāla. Visā Eiropas Savienībā (ES), un tātad arī Latvijā kā ES dalībvalstī, ir pienākums ieviest Eiropas direktīvu un atbilstošu regulu, kas rada pilnīgi jaunu sistēmu, kā nodrošināt zāļu drošumu. Tas nozīmē, ka katrā valstī visām institūcijām, kas zāļu apritē iesaistītas, sākot no ražošanas procesa līdz pat zāļu nonākšanai pie pacienta, tātad gala patērētāja, jānodrošina katra zāļu iepakojuma izsekojamība.
Kā to nodrošinās?
Ražošanas procesā radīs speciālu kodu, kas būs redzams uz paciņas, to reģistrēs ES speciāli radītā datubāzē, un ir paredzēts, ka to drošumu verificēs jeb pārbaudīs maksimāli tuvu gala patērētājam.
Sanāk tāda kā globālā e-veselības sistēma?
Tādā ziņā jā. Un mērķis ir, lai mēs būtu pilnībā droši, ka zāles pie pacienta nonāk neviltotas, nekādā veidā nepārpakotas, lai pacients nesaņemtu nekvalitatīvas zāles vai tādas, kuras ir bez aktīvās substances.
Arī tādi gadījumi bijuši?
ES ir pieaudzis viltojumu risks. Tāpēc šis jautājums aktualizējies.
Ja direktīva ir, Veselības ministrija gatavo noteikumus, lai kontroles sistēmu ieviestu, šķiet, viss kārtībā?
Nav kārtībā šobrīd. Veselības ministrijas sagatavotais dokuments paredz ļoti daudzus izņēmumus kontroles sistēmā – tos, kuri varēs neverificēt medikamentus, kas nonāk pie pacienta. Sanāk tā, ka obligāti jāverificē jeb jāpārbauda, vai zāļu paciņa kādreiz vērta vaļā, ir slimnīcām un aptiekām, kā arī ārstniecības iestādēm. Bet pie izņēmumiem Veselības ministrija paredz 2/3 no tiem, kuriem vajadzētu verificēt.
Visu interviju lasiet avīzes Diena otrdienas, 24. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!