Būt skolotājam ir atbildīgi un prestiži

Jūsu vadītā nevalstiskā organizācija Iespējamā misija darbojas jau vairāk nekā desmit gadu. Kā vērtējat šīs idejas, projekta nozīmīgumu un pienesumu izglītības sistēmā?

Iespējamā misija tika dibināta 2007. gadā, bet "pirmais iesaukums" darbu skolās sāka jau 2008. gada 1. septembrī. Esam nostrādājuši pilnus 11 gadus, kas ir ilgs laiks. Mūsu galvenais mērķis ir sekmēt kvalitatīvu izglītību bērniem katrā skolā, ar to saprotot kvalitatīvu un izcilu skolotāju, kas bērnus māca. Tas, ko esam visu šo laiku darījuši, – izglītībā iepriekš nebijušus cilvēkus ļoti spēcīgā atlasē piesaistījuši darbam sākotnēji skolā, bet vēlāk daļa no viņiem ir turpinājuši darbu jau citās ar izglītības nozari saistītās jomās.

Potenciālajiem IM kandidātiem jāiziet vairākas atlases kārtas, kurās konkurence ir vidēji seši līdz astoņi cilvēki uz vietu. Rezultātā gandrīz 80% absolventu paliek strādāt izglītībā, lielākā daļa kā skolotāji vai izglītības projektu vadītāji. No mūsu absolventiem šobrīd seši ir skolu direktori, tāpat ar IM absolventu dalību nodibinātas divas skolas – Cēsu Jaunā skola un Domdaris. Viņi darbojas arī daudzos citos izglītības jomas virzienos.

Savā ziņā dublējat valsts funkciju pedagogu apmācībā un skolu nodrošināšanā ar skolotājiem?

Tā varētu teikt, taču IM nav vienīgā šāda veida organizācija – tādas ir 53 organizācijas visā pasaulē, arī Zviedrijā, Igaunijā, Lietuvā, Vācijā, Jaunzēlandē, tās katra risina kādu savā valstī aktuālu problēmu izglītības nozarē. Latvijā šobrīd ir aktuāla skolotāju deficīta problēma, diemžēl raksturīgi, ka šādos apstākļos skolu vadītāji nereti spiesti izvēlēties teju pirmo pedagogu, kas ir pieteicies vakancei, tas nozīmē – bez jebkādas konkurences.

Šā gada IM iesaukumā ir 34 dalībnieki, un paradoksāli, ka esam lielākie eksakto zinātņu priekšmetu skolotāju sagatavotāji Latvijā – pašreiz IM ir 18 matemātikas un dabaszinātņu skolotāju. Tieši piesaiste un atlase, kā arī atbalsts mācību laikā ir iemesli, kāpēc IM dalībnieki paliek izglītībā, tāpēc jau pašreiz sadarbojamies ar Latvijas Universitāti (LU), Daugavpils Universitāti un Liepājas Universitāti vienotas jauno pedagogu sagatavošanas programmas izstrādē.

Kas ir tie cilvēki, kuri caur IM ienāk izglītībā? Sākotnēji, šķiet, viņu sapnis nav bijis kļūt par skolotāju?

Starp mūsu absolventiem ir gan tādi, kuriem, sākot dalību IM, bijusi neliela pedagoģiskā pieredze un dažkārt arī pedagoģiskā izglītība, gan tādi, kuriem darbs skolā ir pilnīgi jauns izaicinājums. Ļoti skatāmies uz motivāciju – kāpēc konkrētais cilvēks vēlas savu nākotni saistīt ar darbu skolā, izglītības jomu kopumā. Un jau pēc uzņemšanas viņiem sniedzam lielu atbalstu, mūsu pasniedzēji jau no pirmajiem skolas mēnešiem piedalās jauno skolotāju vadītajās mācību stundās, sniedz padomu, kā labāk strādāt. Manuprāt, tieši tālākā sadarbība un atbalsts ir iemesls, kāpēc tik liels procents IM absolventu paliek turpmāk strādāt izglītības jomā, tāpēc ceram, ka šo praksi varēsim pārnest arī valstiskā līmenī.

Šķiet, mūsu īstenotais kandidātu atlases princips ir tāds vienīgais Latvijā, taču ar to necenšamies parādīt, ka esam ar kaut ko labāki par citiem. Mūsu mērķis ir panākt situāciju, ka ikvienam bērnam jebkurā Latvijas skolā ir pieejams izcils skolotājs jebkurā mācību priekšmetā. Tādēļ sākām sadarbību ar augstskolām, kurām savukārt ir liels kvalitatīvu mācību metodikas pasniedzēju resurss, – apvienosim nepieciešamās kvalitātes, lai rezultātā ik gadu sagatavotu aizvien vairāk izcilu skolotāju. Mūsu stiprās puses ir atlase, motivācija un atbalsts praktiskajā darbā, savukārt augstskolās – jau pieminētie pasniedzēji.

Cik ilgi saredzat IM darbības nepieciešamību, lai atrastu motivētus cilvēkus, kuri vēlas un ir spējīgi strādāt skolās? Savā ziņā palīdzat aizlāpīt skolotāju deficītu.

Patiesība ir tāda, ka arī mēs neaizlāpām šo deficītu, jo pašlaik Latvijā skolotāju deficīts ir ap 500 pedagogu, bet mūsu pašreizējā iesaukumā mācās 34 cilvēki. Mēs lāpām, bet caurums plīst aizvien straujāk, vieni paši to nevarēsim paveikt. Augstskolās katru gadu sagatavoto eksakto zinātņu skolotāji arī labākajā gadījumā ir uz divu roku pirkstiem saskaitāmi. Ja šajā procesā neiesaistīsimies visi kopā, to caurumu neaizlāpīsim nekad un situācija var kļūt vēl dramatiskāka – deficīts būs nevis 500, bet vairāki tūkstoši skolotāju.