Būtiski jāpalielina studiju pieejamība

Sākšu ar aktuālo – esošos un topošos studentus ir satraukusi jaunā kārtībā par studiju kredītu piešķiršanu, kas paredz, ka noteiktās profesijās studējošajiem studiju kredīti vairs netiks dzēsti. Pret to iebilst, piemēram, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība. Tāpat ir izskanējuši viedokļi, ka tas vairos nevienlīdzību, jo vissāpīgāk skars tieši trūcīgākos jauniešus. Kāds ir jūsu skatījums uz jauno kārtību?

Runa nav tikai par studiju kredītu dzēšanu, bet par studiju pieejamību kopumā. Tas, ka tuvākos divus gadus studiju kredīti netiks dzēsti, var vairot studentu atturību ņemt šos kredītus. Studentiem ir pamats būt ar to neapmierinātiem, un es pat neizslēdzu, ka kādu daļu jauno cilvēku tas pamudinās studēt ārpus Latvijas, valstīs, kur studiju kredītu dzēšana ir pieejamāka. Turklāt jāatgādina, ka vairākās Eiropas Savienības valstīs bakalaura studijas apmaksā valsts. Tajā pašā laikā jaunajā studiju kreditēšanas modelī ir daudz labu lietu un tā tapšanas procesā bija iesaistītas visas ieinteresētās puses, tostarp Rektoru padome un Latvijas Studentu apvienība. Ziņojumā par jauno modeli ir teikts, ka nozaru ministrijām nākotnē būtu jāpiedalās savu nozaru kredītu dzēšanā vai arī alternatīvi budžeta vietu finansēšanā. Nozaru ministrijas vienlaicīgi pauda, ka kredītu dzēšana par darbu noteiktās jomās nākotnē varētu būt turpināma, taču nav radušas iespējas novirzīt finansējumu šim mērķim vidējā termiņa budžeta ietvarā. Taču ir cerības, ka kredītu dzēšana varētu atsākties 2022. gadā. Jāņem vērā, ka tās ir ievērojamas summas no valsts budžeta. Ja runājam par jaunā modeļa ieguvumiem, tad svarīgi pieminēt to, ka studējošais varēs izvēlēties jebkuru kredītiestādi kredīta saņemšanai un līdztekus saņemt valsts galvojumu, kā arī vairs nebūs nepieciešams otrs galvotājs vai kāds cits papildu nodrošinājums. Vienkāršāks būs arī pats kredīta saņemšanas process.

Vai ir pamats apgalvojumiem, ka tādējādi tiek pārkāpts tiesiskās paļāvības princips?

Nē, jo arī līdzšinējā kārtība paredz, ka par studiju kredīta dzēšanu tiek lemts ikgadējā budžeta ietvaros, līdz ar to tas ir ikgadējs valdības lēmums, kurš iepriekš nav zināms. Jaunajā modelī noteikti pozitīvi ir tas, ka nākotnē studiju kredītu dzēšana vai papildu budžeta vietu finansējums nebūs tikai no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta, bet tajā piedalīsies arī citu nozaru ministrijas. Turklāt jāatgādina, ka kredīti arī turpmāk tiks dzēsti jaunajiem vecākiem.

Savulaik bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis uzsvēra, ka situācija, kad tikai viena trešdaļa studē par valsts budžeta līdzekļiem, bet pārējie maksā paši, ir klaji nevienlīdzīga. Tā kā toreizējos apstākļos bijušais ministrs uzskatīja, ka nodrošināt visiem studijas par valsts budžeta līdzekļiem ir utopiski, viņa piedāvājums bija, ka visi ņem kredītus un sāk tos atdot pie konkrēta algas sliekšņa. Kā jūs raugāties uz šo priekšlikumu?

Manuprāt, ir principiāli jāpalielina studiju pieejamība un vismaz bakalaura līmenī tās jāapmaksā no valsts budžeta. Tāda prakse ir arī vairākumā Eiropas Savienības valstu un arī kaimiņzemēs, piemēram, Igaunijā un Somijā. Pašreizējā situācija, kad tikai trešdaļa no visiem studējošiem studē par budžeta līdzekļiem, rada neveselīgu konkurenci un spriedzi, kas negatīvi ietekmē studiju vidi kopumā. Piemēram, Kultūras akadēmijā ļoti pieprasīta programma ir Radošās industrijas, kur pirmajā kursā ir 43 studējošie, no kuriem tikai desmit studē par valsts budžeta līdzekļiem. Varam tikai iedomāties, kāds iekšējais mikroklimats veidojas sesiju laikā!

Ja valsts pasaka, ka tai nav naudas, lai bakalaura studijas visiem būtu par budžeta līdzekļiem, vai R. Ķīļa piedāvājums būtu risinājums?

Jebkura vienlīdzības veicināšana ir pozitīva. Taču minētais priekšlikums varētu darboties tikai finansiāli mazietilpīgās studiju programmās, piemēram, sociālajās zinātnes. Es neredzu iespēju, kā tas varētu darboties tik naudietilpīgās programmās kā medicīna vai audiovizuālās mākslas joma. Tajā pašā laikā pašreizējā situācija, protams, ir diskriminējoša.

Cits aktuāls jautājums ir par promocijas darba valodu – vai tai jābūt brīvai studenta izvēlei. Kāds ir jūsu viedoklis?

Es piedalījos jaunās promocijas koncepcijas izstrādes komisijā un laikam vienīgā pārstāvēju humanitārās zinātnēs. Iestājos pret angļu valodas dominanci promocijas procesā, jo, manuprāt, nepieciešams attīstīt terminoloģiju nacionālajā valodā. Citi kolēģi, kas pārstāv universālās zinātnes, gan norāda, ka tajās promocijas darbi top starptautiskā sadarbībā, kur dominējošā ir angļu valoda. Šajā ziņā gribētu uzteikt Izglītības un zinātnes ministriju, kas uzklausīja visus viedokļus, un galarezultātā tapa pieņemts optimāls lēmums, ka promocijas darba valoda ir doktoranta brīva izvēle.