Kāpēc vēl aizejošā Saeima pieņēma pirmajā lasījumā grozījumus Iepakojuma likumā par depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, nevis atstāja to nākamā parlamenta sasaukuma ziņā?
Svarīgi bija atstāt šo jautājumu jau Saeimā, lai tas atkal nepaliktu ārpus parlamenta, kā tas jau notika pirms pašreizējās Saeimas vēlēšanām. Arī šā parlamenta laikā nekādi neizdevās šos grozījumus virzīt izskatīšanai Saeimā, jo bija ļoti daudz dažādu pretrunu, kā dēļ dokuments būtībā netika ārā no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un netika līdz parlamentam. Tāpēc ļoti labi, ka projekts šobrīd jau ir Saeimā, turklāt nav teikts, ka gala rezultāts būs tieši tāds, kāds tas ir pirmajā lasījumā. Skaidrs, ka noteikti ir jābūt tālākām diskusijām, jāuzklausa visas iesaistītās puses, bet tam ir jābūt Saeimā, nevis joprojām ministrijā.
Tomēr uzņēmēju organizācijas ir paudušas negatīvu attieksmi pret pašreizējo projektu un būtībā neatbalsta depozīta sistēmas ieviešanu, vismaz pašreizējā variantā. Vai šāda attieksme vispār ļauj prognozēt, ka grozījumi virzīsies uz priekšu?
Pirmkārt, ir tomēr arī plašākas sabiedrības un vides intereses, kur ne vienmēr var ņemt vērā tieši uzņēmēju intereses. Līdzīgs gadījums ir par Darba likumu saistībā ar vēlmi ierobežot tiesības prasīt krievu valodas zināšanas. Skaidrs, ka uzņēmēju organizācijām jebkāds ierobežojums nav patīkams un tās ir pret. Taču beigās likuma grozījumus, varbūt ne tik striktā redakcijā, kā to iesniedzām mēs, iespējams, šonedēļ arī pieņems. No otras puses – pie tā visa ir jāatgriežas, jo laikā, kad VARAM vadīja Edmunds Sprūdžs un tika virzīta šī depozīta sistēma (kas beigās tāpat iestrēga), no uzņēmēju organizācijām izdevās panākt tam atbalstu. Tolaik pret šo ieceri iebilda atkritumu apsaimniekotāji un pašvaldības. Tāpēc domāju, ka nākamajai Saeimai būs jāsaprot, kāpēc uzņēmēji šobrīd ir pret un kas būtu darāms, lai iebildumus novērstu.
Tālākās diskusijas gaitā būtu jācenšas mazināt iebildumus, un noteikti nevajag pieņemt likuma grozījumus, neuzklausot uzņēmējus.
Likumprojekta anotācijā minēts, ka 2019. gada laikā tiktu pieņemti visi nepieciešamie normatīvi, bet depozīta sistēma sāktu funkcionēt no 2020. gada 1. janvāra. Viens ir normatīvu pieņemšana, bet otrs – sistēmas dalībniekiem ir nepieciešams laiks sagatavoties jaunajai kārtībai. Vai situācijā, kad ir daudz iebildumu, vispār saredzat, ka līdz nākamā gada beigām paspēsim paveikt visus priekšdarbus?
Visu interviju lasiet avīzes Diena otrdienas, 30. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Cilvēks ir tikai Cilinskis,
Anna
>:-)