2017.gada novembrī valdībā apstiprinātais valsts pārvaldes reformu plāns paredz valsts pārvaldes nodarbināto skaitu samazināt par 6% jeb līdz 2020.gadam ik gadu samazināt par 2%. Nodarbināto skaita samazināšana attiecas uz tiešās pārvaldes iestādēm - ministrijām un to padotības iestādēm. Vienlaikus paredzēti izņēmumi - reforma neattiecas uz diplomātiem, kuri strādā ārvalstīs, armiju, drošības iestādēm.
Pēc Citskovska teiktā, apkopotie rezultāti liecina, ka 2017. un 2018.gadā kopā nodarbināto slodžu skaits tajos sektoros valsts pārvaldē, uz kuriem attiecas reforma, ir samazināts par 4,1%.
"Atsevišķas iestādes jau 2017.gada laikā ir sasniegušas 6% samazinājuma mērķi, piemēram, Finanšu ministrija. Liels iespaids uz šīs ministrijas rezultātiem bija Valsts ieņēmumu dienestā (VID) veiktajai reformai. Izglītības un zinātnes ministrija ir pat krietni pārsniegusi nodarbināto skaita samazināšanas mērķi, bet tas ir atsevišķs stāsts, kāpēc tā ir - tas ir saistīts ar fondu plānošanas perioda noslēgumu," informēja Valsts kancelejas vadītājs.
Starp līderiem Citskovskis minēja arī Labklājības ministriju, kurai slodžu skaitu samazinājumu veicināja tostarp sociālo aprūpes centru reforma. Savukārt Ministru kabinetā ar saistītajām iestādēm - Valsts kanceleju, Pārresoru koordinācijas centru, Valsts administrācijas skolu - samazinājums ir 8,3%. Atbilstoši plānam reformas notiek arī Veselības ministrijā, Tieslietu ministrijā.
Vienlaikus viņš atzina, ka ir arī resori, kuros ar nodarbināto slodžu skaita samazināšanu sokas vāji. "Aizsardzības ministrija ir īpašs stāsts, viņiem jāapgūst milzīgi iepirkumi u.tml. 2017.gadā nodarbināto skaits samazinājās, bet 2018.gadā bija pat palielinājums. Ārlietu ministrijā arī līdz 6% samazinājumam vēl ir daudz ko darīt. Ekonomikas ministrijā 2017.gadā bija samazinājums, bet 2018.gadā - palielinājums. Šobrīd vēl izvērtējam skaitļus, vai nav kādas kļūdas. Arī Iekšlietu ministrijā, Kultūras ministrijā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, Zemkopības ministrijā vēl ir daudz ko darīt," stāstīja Valsts kancelejas direktors.
Viņš arī atzina, ka cilvēku mainība valsts pārvaldē kopumā bijusi 18-20%, bet slodžu samazināšanā atsevišķos resoros notikušas arī atlaišanas.
"Ja kāds no darbiniekiem nolemj mainīt darbu vai, piemēram, dodas pensijā, tad cenšamies pārorganizēt procesus, lai vietā neviens nebūtu jāņem. Jāatzīst, ka lielākā problēma ir atrast vajadzīgās kompetences cilvēkus. No vienas puses, sakām, ka valsts pārvaldē ir jāsamazina nodarbināto skaits, bet, no otras puses, labu cilvēku mums trūkst. Ideālā gadījumā mēs gribētu mazāku nodarbināto skaitu, bet kvalificētākus speciālistus," uzsvēra Citskovskis.
precizēts virsraksts un pirmā rindkopa
Žurnālisti,
Bugaltieris
Ludis