Nupat bija ziņa, ka Francijā skola visiem bērniem sāksies no triju gadu vecuma (līdz šim tas bija brīvprātīgi). Tas rada bažas, vai arī pie mums reforma apstāsies pie sešgadniekiem.
Mēs esam ieciklējušies uz vārdu "skola". Patiesībā Francijā, Spānijā un citur, kur skaitās, ka bērni no trim gadiem iet skolā, tam ir tikai viens mērķis – lai visi bērni tiktu iekļauti obligātajā izglītības sistēmā. Latvijā obligātā pirmsskolas izglītība ir no piecu gadu vecuma. Jo tas ir stāsts par agrīno apmācību. Šad tad dzird vecākus sakām: "Viņš vēl maziņš, lai padzīvojas, izaugs lielāks, tad mācīsies." Bet patiesībā ir daudz pētījumu, kas parāda, ka ir ļoti daudz zinību, ko bērns vieglāk var apgūt agrīnā vecumā, vienkārši spēlējoties, un, ja tas tā ir, ir daudz vieglāk mācīties tālāk.
Mēs kaut ko neiemācām pietiekami agri?
Ja salīdzinām mācību saturu, tiešo to pašu, ko citur trīsgadīgajiem bērniem iemāca tā sauktajās skolās, pie mums trīsgadīgie bērni apgūst pirmsskolas izglītības iestādēs. Piemēram, vispirms iemācās pazīt dažus burtiņus – tos, kas ar kaut ko būtisku asociējas: mammas, tēta, paša vārda burtiņš, maizes burtiņš u. tml. Mācās skaitļus un pazīt ciparus, mācās ģeometriskās formas. Trīs četri gadi ir tas vecums, kad bērns dabiskā ceļā iepazīstas ar jēdzieniem, kurus vēlāk mācību procesā vajadzēs izprast jau dziļāk, iemācās organizēt, plānot savu darbību, arī sadarboties.
Pētījumi rāda – lai bērns ar kādu jēdzienu varētu brīvi un dabiski operēt, lietot ikdienā bez nepieciešamības krampjaini domāt, kas tas tāds un ko tas nozīmē, ir nepieciešams, lai gadus divus trīs viņš ar šo jēdzienu būtu saradis. Tas ļauj saglabāt dabisko prieku par mācīšanos. Ja saka: "Mācīsies vēlāk, bērniņš vēl maziņš", var sanākt, ka pietrūkst iesildīšanās posma un tad vienā brīdī pie katra jēdziena, pie katra jaunuma krampjaini jādomā, ko tas nozīmē, kas man tagad ar to jādara.
Līdz ar to, protams, spriedze būs vecumam neatbilstoša. Tāpēc nav jāsatraucas par savlaicīgāku mācīšanos, protams, ja tā tiek organizēta atbilstoši bērna vecumam.
Visu interviju lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 5. aprīļa, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!
Kate
un vispār
Dž. Orvels