Zemkopības ministrijā aģentūru LETA informēja, ka otrdien, 24. septembrī, Gerhards piedalīsies ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru neformālajā sanāksmē Helsinkos. Sanāksmē dalībvalstu ministri diskutēs par lauksaimnieku lomu ES klimata politikas jomā, proti, kā veicināt ilgtspējīgu lauksaimniecību ar oglekļa piesaistes augsnē palīdzību.
Tostarp Somijas puse uzsver, ka cīņā ar klimata pārmaiņām būtiski ir palielināt oglekļa piesaisti lauksaimniecības augsnēs, tāpēc ES jau tagad jādomā par nepieciešamajiem risinājumiem, kā uzlabot oglekļa piesaisti augsnēs visās dalībvalstīs.
Ministrijā atzīmēja, ka Latvijas ieskatā dažādie klimata pasākumi ir būtiska ES Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu sastāvdaļa, taču vides un klimata prasību kopumam ES Kopējās lauksaimniecības politikā ir jābūt samērīgam un pietiekami līdzsvarotam attiecībā pret dalībvalstīm piešķirto finansējumu.
"Latvijai ir svarīgi, lai vides un klimata nosacījumus būtu iespējams efektīvi ieviest realitātē, ne tikai tos norādīt ES dokumentu saturā. ES ir jāmotivē lauksaimniekus darba procesos ieviest klimata pasākumus, piedāvājot efektīvus risinājumus no izmaksu viedokļa - ja ES tiek noteikti sasniedzamie mērķi, ir jānodrošina atbilstošs un pietiekams finansiālais atbalsts šo mērķu īstenošanai," teica Gerhards.
Vienlaikus zemkopības ministrs norādīja, ka ne mazāk svarīgi ir ar ES atbalstu nodrošināt konsultācijas un apmācības lauksaimniekiem par oglekļa piesaisti lauksaimniecības zemēs.
LETA jau ziņoja, ka Latvijas zinātnieki strādā pie lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanas pasākumu robežizmaksu līknes attīstīšanas, lai identificētu no izmaksu viedokļa efektīvas SEG emisiju samazināšanas metodes. Latvija plāno izveidot arī augsnes oglekļa monitoringa sistēmu lauksaimniecības zemei. To ieviešot, tiks izveidoti 200 augsnes oglekļa monitoringa parauglaukumi lauksaimniecības zemē.
Irlielāmērāticams
ļuļa
565 dienas