Pirmais solis – saprotama un vienkārša komunikācija
Jau sen Francija mani patīkami pārsteigusi ar efektīvu komunikāciju par atkritumu mazināšanu un atbildīgu apsaimniekošanu. Pašvaldību mājas lapās centralizēti izplatīti svarīgākie informatīvie materiāli ne vien par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu, tā tarifiem, bet arī par citām iespējām mazināt mājsaimniecības ietekmi uz vidi. Infografikas un kartes, kas parāda, kur, ko un par kādu cenu nodot, kur apgūt savu bioatkritumu kompostēšanu, kā saņemt vai izveidot tam nepieciešamo ekipējumu, kam jautāt palīdzību neskaidrību gadījumā. Turpat arī pamācības, kā mazināt atkritumu rašanos, aktuālās iniciatīvas sabiedrības izglītošanā un atkritumu mazināšanā pašvaldību iestādēs un teritorijā. Viss svarīgais ir vienkopus.
Manuprāt, komunikācijas uzlabošana būtu pirmais darbs, kas jāizdara Latvijā. Diemžēl šobrīd Latvijā šāda veida informācija ir grūti atrodama, izvietota sadrumstaloti starp valsts, pašvaldību iestādēm, privātajām un nevalstiskajām organizācijām. Tā radīta sausā valodā, bieži arī vizuāli nepievilcīgā formātā. Videi draudzīgāk noskaņotie iedzīvotāji šo informāciju meklē sociālajos tīklos, uzdodot jautājumus viens otram vai nevalstiskajām organizācijām, jo cer uz “dzīvu”, saprotamu atbildi. Infografikas video un citi 21.gadsimtam atbilstoši komunikācijas rīki būtu tieši laikā. Un jāsāk ar to, ka šai informācijai jābūt ātri un centralizēti atrodamai jebkuras pašvaldības iedzīvotājam.
Individuālās un kopienas kompostēšanas veicināšana – Francijas piemēri
Vai Latvijā der tas, kas der Francijā? Nav zvanīts. Bet daži no šiem paņēmieniem, lai veicinātu ilgtspējīgu bioatkritumu apsaimniekošanu, ir ievērības cienīgi.
Vistas. Jā, vistas kā pārtikas atkritumu “apsaimniekotājas”. Laiku pa laikam atsevišķas pašvaldības aicina pieteikties tās mājsaimniecības, kas ne tikai gribētu savā ģimenē uzņemt vistu pārīti, bet arī varētu to izmitināt atbilstoši veterinājām un veselā saprāta prasībām. Parasti pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Bērni ir sajūsmā par šādu mājdzīvnieku, bet ģimenes vadošie pavāri priecājas par svaigām olām. Turklāt šis paņēmiens no izzušanas paglābis dažas vietējās vistu šķirnes. Protams, šī iespēja ģeld tiem, kam ir māja un kaut neliela zaļā zona pie tās.
Kompostēšanas tvertņu izdale mājsaimniecībām. Katra mājsaimniecība, piesakoties pašvaldībā, bez maksas vai ar simbolisku līdzmaksājumu (aptuveni 10 eiro) var saņemt viegli saliekamu un lietojamu koka vai plastmasas kasti ar aptuveni 400 litru ietilpību. Bordo Metropolē kopš 2012. gada izdalītas jau aptuveni 31 000 kompostēšanas tvertnes, arī citviet šis pakalpojums ir populārs.
Tāpat pašvaldības un atkritumu apsaimniekotāji izplata bukletus ar pamatinformāciju efektīvai piemājas un tā saucamajai slieku kompostēšanai, kā arī regulāri, vairākas reizes gadā sadarbībā ar specializētām nevalstiskajām organizācijām vai sociālajiem uzņēmumiem iedzīvotājiem bezmaksas piedāvā teorētiskās un praktiskās apmācības par piemājas vai slieku komposta veidošanu un izmantošanu mājsaimniecībā. Ja cilvēkiem parāda, kā komspotēt, un iedod nepieciešamās pamatlietas, viņi labprāt to dara.
Bieži pašvaldības vai to pakļautības iestādes ierīko kompostēšanas tvertnes un veic vides izglītības kampaņas, tā kļūstot par paraugu konkrētajā teritorijā. Šādus projektus darbinieku entuziasma vadīti, korporatīvās ilgstpējas vai vides pārvaldības programmas ietvaros itin bieži ievieš arī privātie uzņēmumi.
Tāpat nevalstiskās organizācijas un iedzīvotāju apvienības ievieš kopienas komposta tvertnes, kas pieejamas konkrētās ēkas, rezidences, pilsētdārza vai pat visiem pilsētas iedzīvotājam (piemēram, kādā vēsturiskā centra skvērā, parkā vai apļveida krustojumā). Šie projekti gan prasa iepriekšējas diskusijas ar visiem iesaistītajiem iedzīvotājiem, vietēju uzraudzību un ārēju tehnisko atbalstu nepieciešamības gadījumā. Jau iepriekš tiek noskaidroti brīvprātīgie “uzraugi”, kas attiecīgi tiek apmācīti. Pašvaldības koordinē finansiālo un / vai tehnisko atbalstu, pārsvarā nodrošina arī komposta tvertnes. Gatavo kompostu izmanto paši iedzīvotāji vai ar to labiekārto kādu teritoriju.
Kad pagaidu risinājumi kļūst par paliekošu vērtību
Pirms 6 gadiem Bordo piepilsētā ar kaimiņiem kādā aizaugušā un it kā lielam apbūves projektam rezervētā rūpnieciskajā teritorijā, principā “džungļos”, ko ieskāva asfalts un betons, ierīkojām “pagaidu” permakultūras dārzu (“Jardin l’Éphémère”). Tāda izveidei īpaši svarīgi bioloģiski noārdāmie atkritumi un komposts. Pamazām uzradās arī “kolektīvās” vistas, gailis un 3 kazas, kas gribēja ēst. Vienlaikus ievēroju, ka ik sestdienu tirgus laikā zem galdiem krājās kastes ar novītušajiem lakstiem, bojātajiem augļiem. Intereses pēc aptaujājos tirgotājiem, vai viņi neiebilstu šos bioatkritumus ziedot dārza dzīvniekiem un kompostam. Izrādījās, uzņēmēji priecājās palīdzēt, vienlaikus samazinot savus atkritumu apsaimniekošanas izdevumus. Pāris mēnešu laikā šīs sadarbības izauga līdz metropoles atbalstītam bioatkritumu mazināšanas un kompostēšanas projektam. Iegūtais finansējums ļāva iepirkt kravas velosipēdu, 3 gadus nodrošināt nepilna laika darbavietu, mazināt nu jau ne tikai kaimiņu un tirgus bioatkritumus, bet arī izbarot dzīvniekiem vai kompostēt visa kvartāla ēdinātāju radītos. Šis dārzs nosaukumā joprojām nēsā “pagaidu” statusu, bet, daļēji tieši spēcīgās iedzīvotāju un uzņēmēju sinerģijas dēļ, paspējis iekļauties nākotnes apbūves projektā kā paliekoša zaļā sala un kultūrvieta.
Paralēli tradicionālajiem atkritumu apsaimniekotājiem, veidojas arī aprites ekonomikā iesaistītas biedrības un sociālie uzņēmumi. Piemēram, kopš 2015. gada “Les Détritivores”, kas specializējies vides izglītībā, ēdināšanas iestāžu un mājsaimniecību bioatkritumu savākšanā, loģistiskā un kompostēšanā, no nelielas Bordo biedrības kļuvis par sociālo uzņēmumu, kas savu konceptu franšizē arī citās Francijas lielpilsētās, radījis 10 pilna laika darbavietas un vairākus desmitus pagaidu darbavietas sociāli atstumtiem cilvēkiem, sertificētā dārzkopības kompostā pārstrādājis vairāk nekā 1400 tonnas bioatkritumu un novērsis aptuveni 576 tonnu siltumnīcefekta gāzu rašanos. Tā kā komposts radīts piepilsētā, tas iecienīts kā ilgtspējīga uzņēmumu “korporatīvā dāvana”, kā arī (pie)pilsētas dārzkopju vidū.
Francijā līdzīgu uzņēmumu ir aizvien vairāk, kas liecina, ka bioatkritumu šķirošana un dažāda veida pārstrāde ne tikai mazina teritorijas ietekmi uz vidi, bet arī rada sociālo un ekonomisko pienesumu ilgtermiņā.