Pašlaik ir daudz diskusiju, un tas liecina par pašidentificēšanās meklējumiem, kas raksturīgi katrai nopietnai nozarei.
Nodokļu reforma ir padarījusi neizdevīgas galvenās nodokļu samaksas formas, ko līdz tai izvēlējās influenceri Latvijā – patentmaksu, autoratlīdzības līgumu, mikrouzņēmumu. Tas liecina, ka arī šajā ziņā ietekmētājiem ir pienācis laiks parādīt briedumu un veidot uzņēmumus, kas veic pilnvērtīgu finansiālo darbību.
Protams, nav pazuduši standarta rādītāji, piemēram, influencera sekotāju skaits, tas, vai reklāmdevējam ir piemērots influencera tēls un komunikācijas stils, kā arī forma, kādā viņš parasti atspoguļo zīmolus. Taču uz šī fona arvien svarīgāki kļūst arī papildu kritēriji, piemēram, blogera un zīmola vērtību saskanība, kā arī ietekmētāja profesionalitāte attiecībā pret sadarbības partneriem un lasītājiem. Tas ir saistīts arī ar faktu, cik rūpīgi influenceri pārbauda informāciju, ko publicē. Arvien biežāk nopietni zīmoli atsakās no sadarbības ar ietekmētājiem, kam ir apšaubāma reputācija.
Nozares pieaugšana ir saistīta arī ar profesionālo standartu attīstību. Trešdaļa zīmolu pārstāvju lūdz ietekmētājus nepieminēt, ka publikācija ir reklāma. Pat tie, kas neizsaka tik radikālus lūgumus, cenšas mīkstāk pasniegt maksas attiecības. Kādu laiku par godīguma ilūziju kalpoja tēmturis usadarbība, tomēr diezgan drīz kļuva skaidrs, ka tas nav pareizais ceļš. Pētījumi parādīja, ka vairāk nekā puse interneta lietotāju pat nenojauta, ka ar šo tēmturi atzīmē reklāmu.
Pašlaik Patērētāju tiesību aizsardzības centra nostāja ir konkrēta: maksas publikācijas ir jāatzīmē ar tēmturi ureklāma un publikācijā ir jānorāda reklāmdevējs. Un prasības kļūs arvien stingrākas – Norvēģijā influenceriem jau ir jānorāda, ka fotogrāfijas ir retušētas, Francijā bērni blogeri tiesību aktu līmenī ir aizsargāti no ekspluatācijas, ko varētu veikt vecāki. Arī paši sociālie tīkli ievieš arvien jaunas prasības, it sevišķi attiecībā uz bērniem paredzētu saturu. Tā ir daļa no nopietnas nozares tapšanas procesa.
Tomēr joprojām pastāv liela problēma, kā lai kontrolējošās organizācijas atšķir patiesus, nekomerciālus influenceru ieteikumus no maksas publikācijām? Šķiet, ka šo problēmu atkal nevar atrisināt bez nobriedušas, ētiskas un atbildīgas ietekmētāju, kā arī reklāmdevēju attieksmes. Jāpiebilst, ka influenceru joma nevar lepoties ar saliedētību. Var novērot ne tikai savstarpējus publiskus uzbrukumus, bet arī viltus sekotāju un mijiedarbības pirkšanu konkurentu profiliem, lai nomelnotu viņu reputāciju.
Kāda gan kļūs nozare, kad būs pārvarējusi sarežģīto pārejas vecumu? Atslēgvārdi te ir "īstums", "caurspīdīgums", "atbildība" un "jaunrade".