Iziet no politiskā strupceļa

Ja patlaban neizdosies vienoties par kopēju Eiropas pieeju migrācijai, tad ES dalībvalstis turpinās rīkoties individuāli. Vairākas valstis arī nevēlas nekādu kopējo risinājumu. Tas ir viens no politiskā strupceļa iemesliem jaunām reformām. Taču 2015. gada krīze parādīja, ka visām dalībvalstīm jābūt vienotām, radot labākus lēmumus un novēršot migrācijas problēmas. 

Ir pēdējais laiks īstenot drosmīgas reformas, kas ļautu atgūt kontroli pār ES ārējo robežu un novērstu nelegālo migrāciju, nosūtot atpakaļ cilvēkus, kuriem nav ļauts uzturēties ES. Tajā pašā laikā nepieciešama operatīvāka kārtība tiem cilvēkiem, kuriem patiešām ir nepieciešama mūsu palīdzība. Ierosinātā regula par patvēruma un migrācijas pārvaldību ir solis pareizajā virzienā. Pirms gada Eiropas Komisija nāca klajā ar jauniem migrācijas un patvēruma noteikumiem. Tie veidoti, izvērtējot dažādas atsauksmes un ierosinājumus. Ir veikts apjomīgs darbs dažādu mērķu un priekšlikumu nostiprināšanā.

Nesenie notikumi pie ES ārējās robežas ir apliecinājuši  situācijas ātrās izmaiņas. Tāpēc patvērumu un migrācijas sistēmai arī jābūt elastīgai un piemērotai dažādu krīžu risināšanai tuvākajā nākotnē.
Domāju, atbilde nav obligātās migrantu kvotas katrai dalībvalstij. Tas, protams, noteikti neveicinātu izkļūšanu no politiskā strupceļa šajā jautājumā. Taču risinājumiem jābūt ātriem. Te ir runa par kopējo solidaritāti, ko katra dalībvalsts pēc savām iespējām var izrādīt migrācijas krīžu novēršanā, proti, migrantu pārvietošanā, finansiālajā atbalstā un citos pasākumos.

Katra situācija jāizvērtē atsevišķi. Tomēr galvenais mērķis ir iedarbīgi noteikumi un rīcība migrācijas skartajās dalībvalstīs. Protams, apstākļi uz ES ārējām robežām mēdz būt dažādi. Ir jāuzsver dalībvalstu brīvprātīgais solidaritātes ieguldījums un tām jāpiešķir aktīvāka loma. Tas nodrošinātu ātrāku un paredzamāku solidaritātes reakciju piemērošanu tai dalībvalstij, kas saskaras ar migrācijas spiedienu.

Patlaban divas trešdaļas patvēruma pieteikumu ES ir noraidīti. Tas rada slogu dalībvalstīm, īpaši tāpēc, ka daudzi patvēruma meklētāji nav apmierināti ar atgriešanos savās mītnes valstīs. Šajā aspektā ir ļoti daudz jādara, novēršot nelegālo migrāciju. Patvērums Eiropā nevar būt vienīgā atbilde visām netaisnībām pasaulē.

Vēl ļoti būtiska ir sadarbība ar trešajām valstīm tieši migrācijā. ES jābūt gatavai izmantot visus pieejamos līdzekļus sadarbībai ar šīm valstīm, jau laikus novēršot turpmākās problēmas patvēruma jomā. Tikai ar pragmatisku pieeju ir iespējams panākt kompromisu un vienošanos atbildīgas, efektīvas kopējās ES migrācijas politikas veidošanā.