Jaunā sistēma pierāda efektivitāti

Lai novērstu situāciju, ka iedzīvotāji pārmaksā par valsts kompensējamiem medikamentiem, no šā gada 1. aprīļa tika mainīta valsts kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtība – ārsts receptē norāda aktīvo vielu, nevis medikamenta nosaukumu, savukārt aptiekas no vienādas iedarbības zālēm izsniedz kompensējamās zāles ar zemāko cenu, kuras ir tikpat kvalitatīvas, efektīvas un drošas. Kādi secinājumi – mērķis sasniegts?

Pirmais, kas jāuzsver, – nevar teikt, ka šobrīd būtu kaut kas noslēdzies ar jaunās kārtības ieviešanu. Tas ir process, ko jāturpina pilnveidot, novēršot kādas konstatētas nepilnības, piemēram, sistēmas tehniskajā darbībā vai normatīvo aktu precizēšanā. Taču jau šobrīd redzam, ka ir veidojies ietaupījums gan pacientiem, gan valstij, kas arī bija galvenais mērķis. Protams, šajā laikā esam saskārušies arī ar lielākām vai mazākām grūtībām, sevišķi pašā sākumā. Bija pacienti, kuri nebija apmierināti ar jauno kārtību, ar ko arī rēķinājāmies, un tādēļ sākuma posmā īstenojām plašu informatīvo kampaņu. Taču kopumā jāuzsver, ka galvenais mērķis ir sasniegts.

Vai jau ir zināmi finansiālie ieguvumi?

Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem kopš jaunā kārtība stājusies spēkā, pacienti līdzmaksājumos par valsts kompensējamām zālēm ik mēnesi ietaupa vairāk nekā vienu miljonu eiro, kas kopumā pirmajos gandrīz septiņos mēnešos ļāvis pacientiem ietaupīt jau septiņus miljonus eiro. Pacientu vidējais papildus veiktais maksājums jeb līdzmaksājums par vienu recepti laikā no šī gada 1. aprīļa līdz šim brīdim ir samazinājies vidēji par nepilniem diviem eiro. Proti, jūnijā līdzmaksājums samazinājies par 45%, jūlijā – par 46%, bet augustā – par 48% jeb augustā tas ir samazinājies no 3,60 eiro uz 1,88 eiro, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu. 

Kāds ir valsts ieguvums?

Valsts spēj par ietaupīto naudu iegādāties vai nu lielāku daudzumu medikamentu lielākam pacientu skaitam, vai arī paplašināt kompensējamo medikamentu sarakstu.

Dzirdēts, ka līdz ar jaunās sistēmas ieviešanu cenas samazinātas arī tā sauktajiem oriģinālajiem medikamentiem.

Brīdī, kad tiek sajusts cenu spiediens no alternatīvā medikamenta, arī oriģinālā medikamenta ražotājs savā ziņā ir spiests samazināt sava medikamenta cenu līdz tādam pašam līmenim, kā maksā alternatīvais medikaments, lai saglabātu savu vietu tirgū. Un šajā brīdī pacientam jau ir iespēja izvēlēties – kuru medikamentu vēlas. 

Pašā sākumā gan pacientiem, gan mediķiem bija bažas par jaunās sistēmas sagaidāmo ietekmi. Īpaši satraukušies bija vecāka gadagājuma cilvēki, vai jaunā kārtība neietekmēs veselību, vai tie tiešām ir pamatā tie paši viņam nepieciešamie medikamenti, ņemot vērā, ka alternatīvo zāļu nosaukums ir cits. 

Kopējais cilvēku apmierinātības līmenis ar jauno kārtību –  ja salīdzinām situāciju pavasarī un tagad rudenī – nav būtiski mainījies, taču, analizējot veiktās aptaujas datus pa grupām, redzams, ka mazāk apmierināti ar jauno sistēmu ir cilvēki ar lielākiem ienākumiem, jo viņiem ir iespēja izdarīt izvēli – vai nu pirkt tās zāles, kuras viņš pircis iepriekš un kuras vēlas arī turpmāk, vai arī alternatīvās, kuras izrakstījis ārsts, secinot, ka konkrētais pacients var tās lietot, gūstot tādu pašu medicīnisko efektu. Un kā zinām, šādā situācijā pacientam jau ir jāizdara personīgā izvēle – pirkt alternatīvo medikamentu, saņemot valsts līdzfinansējumu, vai tomēr sev ierastās ar konkrētu nosaukumu, taču tādā gadījumā maksājot pilnu medikamenta cenu. Nenoliegšu – ja pacients izvēlas otro variantu, viņa personīgie kopējie izdevumi par medikamentiem palielinās. Tajā pašā laikā cilvēki ar mazākiem ienākumiem, kuriem nereti nav līdzekļu, lai iegādātos medikamentu par pilnu samaksu, kopumā pozitīvi vērtē jauno sistēmu, jo par to pašu aktīvo vielu tikai ar citu nosaukumu šobrīd cilvēkam maksājums ir samazinājies. Aptaujas dati rāda, ka jauno kārtību pozitīvāk novērtē ārpus lielajām pilsētām un reģionu centriem dzīvojošie cilvēki. Alternatīvo medikamentu piedāvājums nepasliktina pacientu medicīnisko situāciju, taču mazina spiedienu uz cilvēku finanšu situāciju.

Kā pacienti, sevišķi seniori, spēj saprast, ka alternatīvais, bet lētākais medikaments ir tās pašas zāles ar to pašu iedarbību. Proti, vai pacientiem nav satraukums, ka alternatīvais medikaments nesniegs vajadzīgo ārstējošo efektu?

Vasaras vidū un rudens sākumā vēl nozīmīgāka loma šajā kontekstā bija ārstiem un farmaceitiem, kuriem ir profesionālas zināšanas un pilnīgāka izpratne par jauno kārtību, un līdz ar to viņi spēja izskaidrot pacientam  jaunās kārtības nianses. Pavasarī šo skaidrojošo funkciju pildīja informācija medijos ar ES finanšu atbalstu rīkotās informatīvās kampaņas ietvaros, bet arī tobrīd to pacientu informēšanā, kurus kampaņa dažādu iemeslu dēļ varbūt nesasniedza, nozīmīga loma bija farmaceitiem un ārstiem. Tādēļ jāsaka liels paldies mediķiem un farmaceitiem, kuri pacietīgi un saprotami izskaidroja ikvienam medikamentu pircējam, ka vienīgās izmaiņas ir zāļu nosaukumā un iepakojumā, taču ārstējošā iedarbība ir tieši tāda pati kā iepriekš.

Pirms jaunās kārtības ieviešanas tika paustas arī bažas par iespējamām blaknēm, ko varētu izjust cilvēki, lietojot alternatīvos medikamentus. Dati par periodu no šā gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam liecina, ka saņemti 175 ārstu un farmaceitu un 20 pacientu ziņojumi par zāļu blakusparādībām. 2019. gadā kopumā Zāļu valsts aģentūra saņēma 61 ārstu un farmaceitu un 48 pacientu blakusparādību ziņojumus. Sanāk, ka šīs bažas bijušas nepamatotas?

Kopējais ziņojumu skaits par blakusparādībām attiecībā pret kopējo iedzīvotāju skaitu Latvijā ir salīdzinoši mazs. Taču jāuzsver, ka arī no jūsu pieminētajiem datiem nevar un nav nozīmes izdarīt kādus secinājumus, jo izmaiņas patiesībā ir ļoti nebūtiskas. Savukārt runājot par blakusparādībām – tādas mēdz būt, un savā ziņā tā ir normāla parādība, jo svarīgākais ir ārstējošais efekts, kam jābūt nozīmīgākam nekā blaknēm. Vēl viens būtisks ieguvums no jaunās sistēmas ir tas, ka cilvēki daudz rūpīgāk vēro un arī ziņo par novērotām blakusparādībām, kas ļauj uzlabot informāciju par medikamenta īpašībām. Lielākā daļa šo blakusparādību mums ir zināmas, taču jebkurā gadījumā par kādām novērotām blaknēm ir svarīgi ziņot, lai mēs zinātu, ka to nav vairāk, nekā jau zinājām brīdī, kad šos medikamentus reģistrēja Latvijā. Šogad saņemtie ziņojumi liecina, ka jaunās konstatētās blakusparādības ir mazāk būtiskas par tām, kuras jau bija zināmas. 

Konkrētā medikamenta izrakstīšanas brīdī ārsts zina savu pacientu un viņa veselību, tāpēc gadījumā, ja mediķis uzskatīs, ka pacientam izrakstāms medikaments ar noteiktām palīgvielām, ja tam ir medicīnisks pamatojums, ārsts joprojām 30% gadījumu var izrakstīt recepti konkrētam kompensējamam medikamentam, norādot zāļu komerciālo nosaukumu. Šobrīd redzam, ka tikai 10% gadījumu ārsti Latvijā ar konkrētu medicīnisku pamatojumu pacientiem izraksta iepriekš lietotos medikamentus. Piemēram, ja pacientam ir cukura diabēts, iespējams, viņam nevar izrakstīt citu – alternatīvu – medikamentu, jo tajā kā saistviela izmantots cukurs. Šīs nianses ārstējošais ārsts zina, un viņam lieki nav jāeksperimentē, bet ir iespēja izrakstīt iepriekš lietoto medikamentu.

Līdz ar to uzskatu, ka galveno mērķi ar jauno sistēmu esam sasnieguši – cilvēkiem ir iespēja saņemt un lietot tādas pašas iedarbības medikamentus kā līdz šim, taču viņu izmaksas par zālēm ir mazinājušās, kas ir būtiski mazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem.