Jurašs šonedēļ uz dažām dienām ieradies Latvijā, lai apciemotu tuviniekus un pateiktos Latvijas ziedotājiem par ieguldījumu palīdzības sniegšanā Ukrainas armijai un civiliedzīvotājiem. Jau nedēļas nogalē viņš došoties atpakaļ uz kara plosīto valsti.
Jurašs kara sākumā uzturējās Kijivas reģionā, Irpiņā bet nu jau ilgāku laiku dislocēts "Karpatskij Sič" bataljona sastāvā Ukrainas austrumos, kur patlaban norisinās galvenās cīņas par Ukrainas neatkarību. Bataljona sastāvā ir arī citi Latvijas valstspiederīgie, taču viņu daudzums nav konstants - ir aizstāvji, kuri pakaro, bet pēc tam aizbrauc mājās, stāstīja bijušais parlamentārietis.
"Mēs ilgstoši bijām trīs, vienu brīdi astoņi, tad atkal trīs, tad viens," piebilda Jurašs. Starp viņa uzdevumiem esot aeroizlūkošana un sagāde.
Juraša pārstāvētā vienība katru dienu piedzīvojot Krievijas armijas artilērijas, smagās bruņutehnikas un aviācijas apšaudes. Tas liecinot tikai un vienīgi par krievu pielietoto izdedzinātās zemes taktiku. "Krievi ar brutālu artilērijas uguni nešķiro neko - ne mūsu pozīcijas, ne civilos objektus. Tikai tad, kad teritorija brutāli ir noslaucīta, viņi sadūšojas doties ar kājniekiem pretuzbrukumā," stāstīja Jurašs.
Ukraiņi un brīvprātīgie liek krieviem pretim visus pieejamo ieroču veidus, taču Ukrainas armijai pietrūkst munīcijas un moderna rietumvalstu smagā bruņojuma. "Šajā karā militārajai jaudai un tehnoloģijām ir izšķiroša nozīme. Ja patlaban ar nesalīdzināmi mazāku potenciālu Ukrainas armija nepieļauj daudz straujāku virzību uz priekšu daudz labāk ekipētam pretiniekam, tad tas ir, pateicoties tam, ka ukraiņiem motivācija un kaujas gars ir daudz lielāks nekā krieviem," uzsvēra Jurašs.
Ukraiņu līderi jau kopš kara sākuma nepārtraukti aicinājuši rietumvalstis palielināt bruņojuma piegādes, taču ar līdz šim atsūtītiem krājumiem ir par maz. "Viens ir solīt, otrs - izdarīt. Ir grūti runāt par pretuzbrukumiem, ja nebūs šo rietumvalstu smago ieroču piegādes. Vietas, kur Ukrainas armija pretinieku atspiedusi, ir tikai pateicoties tam, ka krievi savus spēkus pārgrupējuši un mainījuši savus primāros mērķus," skaidroja Jurašs.
Viņa pārstāvētajam bataljonam Ukrainas valsts nodrošina faktiski tikai vieglos strēlnieku ieročus un prettanku ieročus. Pārējais karošanai nepieciešamais ekipējums tiek gādāts ar brīvprātīgo ziedojumiem, no kuriem lielākā daļa ir ražota civilām, ne militārām vajadzībām. Šis ekipējums ir apvidus automašīnas, lauksaimniecībā un tamlīdzīgiem mērķiem paredzēti droni, kā arī cita veida ekipējums. Patlaban bataljona pretošanās esot balstīta uz augsto kaujas garu, radošumu un partizānu metodēm.
"Es ļoti labi saprotu, ka daudzi jau pieraduši pie kara situācijas, taču, ja ziedojumu atbalsts apsīks, tad brīvprātīgo vienību kaujasspējas kritīsies. Visvairāk mums ir nepieciešami apvidus auto-pikapi, jo apšaudēs daudzi šie transportlīdzekļi ir iznīcināti, kā arī droni," uzsvēra Jurašs.
Vienlaikus viņš nenoliedza, ka arī Ukrainas puses augsto motivāciju ir grūti uzturēt. Tam pamatā ir psiholoģiski faktori, jo vienībā tiek iesaistīti arī rezervisti, kuriem nav bijusi militāra pieredze, skaidroja bijušais Saeimas deputāts.
"Visizšķirošākā ir psiholoģiskā sagatavotība, un tikai pēc tam viss pārējais. Ir ļoti grūti augsto motivāciju uzturēt, un tā nav tik pašsaprotama, kā kara sākumā varēja šķist. Ir daudz kritušo, ievainoto, reizēm rodas bezcerība, jo visa mašinērija pavērsta ar teju bezlimita munīciju, nešķirojot civilos vai militāros objektus. Cilvēki ilgstoši atrodas psiholoģiskā spriedzē," norādīja Jurašs.
Runājot par tuvāko nākotni, viņš nenoliedza, ka apsver arī startu 14.Saeimas vēlēšanās. Jurašs joprojām esot partijas "Konservatīvie" biedrs, taču galīgo lēmumu par kandidēšanu Saeimas vēlēšanās viņš pieņemšot, vadoties no notikumiem Ukrainā.
Komentējot to publiskajā telpā veltīto kritiku, ka pievienošanās Ukrainas aizstāvjiem vien bijusi Juraša priekšvēlēšanu kampaņa, bijušais deputāts atbildēja, ka viņš tādā gadījumā aicinot šos kritiķus - gan atsevišķus politiķus, gan mediju pārstāvjus - ierasties "Karpatskij Sič" bataljonā un pakarot par Ukrainas neatkarību.
"Es aicinu pie sevis, varu izstāstīt kā nokļūt un kaut pāris nedēļas pakarot, lai saprastu, cik ļoti mana klātbūtne Ukrainā ir saistīta ar it kā priekšvēlēšanu kampaņu. Neesot Ukrainā, šādiem cilvēkiem ir grūti acīmredzot saprast, ka šāda retorika ir vien ūdens liešana uz Kremļa dzirnavām. Kremlis arī publiskajā telpā stāsta, ka Ukrainā cīnās pret padibenēm un mēģina apšaubīt jebkura cilvēka motivāciju karojot palīdzēt ukraiņu nācijai," uzsvēra Jurašs.
Jau ziņots, ka savulaik Latvijas Policijas akadēmiju beigušais un vairākus gadus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāja amatā strādājošais Jurašs devies brīvprātīgi aizstāvēt Ukrainas teritoriju. Pēc pievienošanās Ukrainas spēkiem Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, partijas "Konservatīvie" (iepriekš - Jaunā konservatīvā partija) pārstāvis nosūtījis iesniegumu parlamenta kancelejai par deputāta mandātu nolikšanu.
Saistībā ar Krievijas uzbrukumu Ukrainai Saeima 28.februārī pieņēma grozījumus Nacionālās drošības likumā, ļaujot Latvijas pilsoņiem brīvprātīgi sākt dienestu Ukrainas bruņotajos spēkos. Grozījumi stājās spēkā 1.martā.