Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Ceturtdiena, 26. decembris
Megija, Dainuvīte, Gija

Kā sadot bietē bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem

Rīgā parādās brūnie konteineri, kuros var likt bioloģiski noārdāmos atkritumus. Nu jau to ir apmēram 1000. Ko tajos likt un kā šādu konteineru iegūt pie savas mājas? Galu galā, kāpēc tas vispār būtu jādara? Un vai visai Latvijai vajadzētu savas ābolu serdes likt atsevišķā konteinerā?

Viss, ko varētu apēst tu vai tava govs

Esmu ilgi stāstījusi par plastmasas šķirošanu. Joprojām meklēju īsto veidu, kā to izskaidrot vienā teikumā. Vai stāstīt par trīsstūrīšos redzamajiem cipariem, vai arī par iepakojuma tipu? Kā pateikt, ka noteikumi dažādās vietās ir atšķirīgi? Runāt par bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) dalītu vākšanu ir krietni vieglāk. Kā saka kāds atkritumu apsaimniekotājs, var šķirot visu, ko varētu apēst tu vai tava govs. Praktiski viss, kas paliek pāri no ēdiena gatavošanas un dārza apkopšanas var tikt sakompostēts, tajā skaitā arī dzīvnieku izcelsmes produkti, piemēram, kauli.

Sliktas ziņas gan vēlos sniegt tiem, kuri cer šajos kontieneros ievietot visu, uz kura ir uzraksts - kompostējams un bioplastmasa. Skatos, kā restorāni (un tādējādi arī mēs, patērētāji) maksā vairāk par “dabai draudzīgajiem” bioplastmasas traukiem. Šie trauki, kurus ne mēs, ne govs nevar apēst, SIA Getliņi EKO iekārtām nav piemēroti. Arī ļoti daudzās citās Eiropas un pasaules vietās komposta sistēmās tie netiek pieņemti, gan tāpēc, ka daudzi no tiem nesadalās pieteikami ātri, gan tāpēc, ka tos nevar atšķirt un atdalīt no nekompostējamiem produktiem.

Arī bioplastmasas maisiņi šai konkrētajai sistēmai nav līdz galam piemēroti, tāpēc konteineros atkritumus vislabāk ievietot bez maisiņa. Kā to darīt? Pastāv divas iespējas. Atkritumus mājās var vākt jebkurā pieejamajā maisiņā, iztukšot maisiņa saturu konteinerā un maisiņu izmest sadzīves atkritumu konteinerā. Otra iespēja ir atkritumus vākt kāda traukā, kuru tad aiznest līdz konteineram, izbērt un nest trauku atpakaļ. Estēti var iegādāties skaistus spainīšus ar vāciņiem, bet patiesībā atkritumus var vākt jebkurā traukā, kas mājās ir aizķēries. Atkritumus, par kuru smaku īpaši uztraucamies, piemēram, zivju atliekas, var līdz ārā nešanas brīdim ielikt saldētāvā.
 

Kāpēc man nav brūnais konteiners?

Lai atkritumus varētu vākt atsevišķi, pie mājas ir jābūt konteineram. Ja dzīvo daudzdzīvokļu mājā, par konteinera izvietošanu ir atbildīgs mājas apsaimniekotājs. Šobrīd gatavojamies Rīgas domes saistošajos noteikumos iestrādāt normu, kas noteiktu daudzdzīvokļu mājām kā pienākumu izvietot iepakojumam un stiklam paredzētos konteinerus. BNA konteineri nav obligāti, bet visām mājām ir tiesības tādus pieprasīt savam atkritumu apsaimniekotājam. Te vēlos piebilst, ka tepat kaimiņos, Tallinā, šādi konteineri ir obligāti pie mājām, kurās ir vairāk nekā 10 dzīvokļu, bet šis noteikums tika ieviests tad, kad sistēma bija darbojusies jau vairākus gadus, un iedzīvotāji pie tās bija pieraduši.

Ja mājas apsaimniekotājs šādu konteineru pie mājas nav izvietojis, mājas iedzīvotāji var uzrunāt mājas apsaimniekotāju, kas to var pieprasīt atkritumu apsaimniekotājam. Reizēm māju apsaimniekotājiem ir jautājumi par BNA konteineriem, visbiežāk par konteineru radīto smaku un to cenu - uz šiem diviem jautājumiem arī sniegšu īsas atbildes. Ja pēc sarunas mājas apsaimniekotājs nevēlas izvietot konteinerus, vai arī uzdot jautājumus, uz kuriem ir grūtāk atbildēt, iesaku uzrakstīt [email protected], kas sazināsies ar mājas apsaimniekotāju, lai pārrunātu situāciju.

Tiklīdz tiek pieminēt BNA, daži deguni saraucas - nu bet SMAKA! Un ŽURKAS! Šīs vasaras karstuma viļņa laikā vēroju savu piemājas BNA konteineru. Ne žurku invāzija, ne arī smaku viļņa nebija. BNA konteineri ir īpaši pielāgoti - tajos notiek gaisa cirkulācija, turklāt tie tiek izvesti biežāk nekā sadzīves atkritumu konteineri. Ja pie mājas ir BNA konteiners, sadzīves atkritumu konteineru var izvest retāk, un, tā kā tajā ir mazāk ēdiena atlieku, smaku apjoms pat samazinās. Arī Rīgas domes Mājokļu un vides departaments apstiprina, ka par Rīgā uzstādītajiem aptuveni 1000 konteineriem sūdzību praktiski nav bijis. Galu galā, kāpēc tie paši atkritumi, kas gan mājā, gan pie mājas tiek vākti sadzīves atkritumu konteinerā, smirdētu vairāk, ja tie tiek ievietoti atsevišķā konteinerā, kurš, turklāt, tiek izvests biežāk?

BNA dalīta vākšana ir lētāka nekā visu atkritumu mešana vienā kontienerā, kā tam arī būtu jābūt. Tas ir noteikts Rīgas domes slēgtajos līgumos ar atkritumu apsaimniekotājiem. Arī sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifs aizvien pieaugs, kas atkritumu nešķirošanu padarīs aizvien dārgāku. Atkritumu apsaimniekotāji ir gatavi piedāvāt dažādu izmēru konteinerus, kā arī palīdzēs pielāgot sadzīves atkritumu konteineru izvešanas biežumu, lai maksa par atkritumu izvešanu samazinātos.
 

Kāpēc kartupeļu mizas vispār likt atsevišķā konteinerā?

Saskaņā ar pēdejiem datiem, viens latvietis vidēji gadā saražo 439 kilogramus atkritumu. No tiem aptuveni 30% ir BNA. Šo atkritumu atsevišķā vākšana ir loģisks solis atkritumu sistēmas uzlabošanā. Man šķiet, ka tīri instinktīvi daudzi iedzīvotāji jūt, ka jaukt kopā ābolu serdes, vecas pildspalvas un čipsu pakas nav labi. Pareizi vācot BNA mēs iegūstam kompostu, un varam atgriezt uzturvielas atpakaļ augsnē, bet tas ir tikai viens no iemesliem  šādu atkritumu dalītajai vākšanai.

BNA pārveidošana kompostā samazina apglabāto atkritumu daudzumu. Ja BNA neatdalām atsevišķi, lielākā daļa šo atkritumu tiek apglabāti kopā ar nepārstrādājamajiem atkritumiem un aizņem vērtīgo vietu atkritumu poligonā. Tas ir muļķīgi gan no vides, gan no ekonomiskā viedokļa. Atkritumu poligona paplašināšana ir dārga aktivitāte, un daudzās vietās jau tagad tiek veidoti nākotnes scenāriji - Getliņi EKO šī brīža atkritumu apglabāšanas šūnā vietas pietiek līdz 2024. gada beigām. Jau tiek strādāts pie nākamās šūnas izveides, par kuru beigās maksāsim mēs visi.

BNA atdalīšana var vēl vairāk samazināt apglabāto atkritumu daudzumu: atdalot BNA kļūst vieglāka atkritumu pāršķirošana. Arī mūsu nešķirotie atkritumi pirms apglabāšanas tiek pārskatīti. Ja sadzīves atkritumu konteinerā ir arī ēdiena atliekas, tajā netīšām nokļuvušu papīru vai plastmasas iepakojumu būs grūtāk atlasīt - tie būs netīri un labai pārstrādei nederēs. To katrs, kas šķiro BNA, var redzēt arī savā dzīvoklī - tiklīdz ēdiens ir atdalīts, pāri palikušie atkritumi ir sausi un tīri.
 

Latvijas un Eiropas ceļs uz kompostu

Latvija nav ne pirmā, ne pēdējā valsts, kas ievieš BNA dalītas vākšanas sistēmu. Es gribētu stāstīt, ka kāda pilsēta pirms mums ir atrisinājusi visas problēmas, bet, lai gan daudzas lietas varam mācīties no citām vietām, šo atkritumu atsevišķa apsaimniekošana, skatoties no pašvaldības puses, nav viegla nekur, un visi saskaras ar lielākām un mazākām problēmām. Runājot un pētot citu Eiropas valstu pieredzi, esmu sapratusi, ka nepastāv viena recepta šo atkritumu pareizai apsaimniekošanai.

No 2023. gada BNA būs jāvāc atsevišķi visā Latvijas teritorijā. Pierīgas reģions ir pirmie, kas to sāk, bet lielajās pilsētās, mazpilsētās un lauku teritorijās šos atkritumus var un pat vajag apsaimniekot dažādi.

Latvijas lauku teritorijām es neieteiktu steigties ar milzīgu industriālo kompostēšanas iekārtu izveidi un BNA konteineru dalīšanu. Tā vietā vajadzētu sākt ar esošo komposta kaudžu uzskaiti, kā arī mazizmēra kompostēšanas aktivitāšu veicināšanu. Ne mana mamma, kas dzīvo laukos, ne viņas kaimiņi, savas ēdiena atliekas neatdod nevienam atkritumu apsaimniekotājam. Tās tiek sakompostētas turpat - pie mājas. Gan videi, gan manas mammas maciņam tas ir krietni labāk. Diemžēl, ja šādas aktivitātes netiek uzskaitītas, tās neparādās statistikā, un ne tikai neļauj mums saprast, kas tad īsti notiek ar mūsu atkritumiem, bet arī neļauj parādīt, kā sasniedzam ES noteiktos mērķus. Piemēram, dažos Itālijas reģionos iedzīvotāji vai nu uzrāda savu komposta kastes iegādes kvīti, vai arī vienkārši paziņo pašvaldībai par to, ka viņi savus ēdiena un dārza atkritumus kompostē paši, pretī saņemot atlaides no pašvaldības.

Daudzas Eiropas mazpilsētas ir izvēlējušās veidot maza izmēra komposta aktivitātes pie daudzdzīvokļu mājām vai uz pašvaldības zemes. Spānijas pilsēta Pontevedra tam ir labs piemērs. Mazāk nekā trijos gados vairāk nekā 2000 tonnu atkritumu tika sakompostēti uz vietas. Pašvaldība nodrošināja gan kompostēšanas vietu izveidi, gan arī iedzīvotāju izglītošanu un sākotnējo palīdzību komposta apsaimniekošanā. Ekonomiskie aprēķini liecina, ka tas ir krietni izdevīgāk nekā industriālo komposta iekārtu izveide.

Papildus kompostēšanas sistēmas izveidei ir jādomā arī par to, kur radīto kompostu likt, lai mēs neattaptos ar tonnām sliktas kvalitātes komposta, kas nevienam nav nepieciešams. Arī te maza izmēra aktivitātes ir labākas - tajās var iegūt tīrāku un labākas kvalitātes kompostu, kuru var izmantot uz vietas.

Lai gan strādāt pie BNA dalītas vākšanas sistēmas izveides Rīgā ir liels izaicinājums, man ir prieks par atkritumu apsaimniekotāju, SIA Getliņi EKO, RNP, citu māju apsaimniekotāju, vides organizāciju un iedzīvotāju atsaucību. Rīgā izvietoto BNA konteineru skaits katru mēnesi pieaug. Arī pašvaldības iestādes, piemēram, pirmsskolas izglītības iestādes, šos atkritumus sāk vākt atsevišķi, tādējādi rādot piemēru citiem. Šobrīd lielākais darbs ir māju apsaimniekotāju uzrunāšana, tāpēc aicinu visus tos, kuriem pie mājas šāda konteinera nav, uzrunāt savu mājas apsaimniekotāju, un aicināt šādu konteineru ieviest.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē