Aizvien biežāk tiek runāts par insulta riskiem, cēloņu mazināšanu, savlaicīgas ārstēšanas iespējām un nepieciešamību. Bijuši arī lieli skandāli par bēdīgiem gadījumiem. Problēma tik ļoti saasinās vai varbūt vienkārši sabiedrība izaugusi līdz tam, ka tam pievērš uzmanību?
Jā, ir tā, ka vairāk pievēršam sabiedrības uzmanību, jo problēma tiešām ļoti aktuāla. Cilvēkiem ir jāzina, kā atpazīt insultu un kā rīkoties. Pasaules Veselības organizācija vēsta, ka 13,7 miljoni katru gadu saslimst ar insultu un 5,5 miljoni nomirst. Turklāt 1/3 daļa no tiem 13,7 miljoniem iegūst ilgtermiņa invaliditāti. Ja cilvēks pirms tam ir bijis vesels, pats par sevi rūpējies, tad pēc insulta var kļūt daļēji vai pilnībā aprūpējams – varat iedomāties, kāds slogs ar to ir pašam un pārējiem ģimenes locekļiem! Tas prasa arī ļoti lielus līdzekļus – ja runājam Latvijas kontekstā, tad jāsaka, ka tiešās insulta izmaksas ir 34%, bet pārējās ir netiešās, kas saistītas ar aprūpi.
Tāpat jārēķinās, ka, ilgstoši slimojot, bieži vien cilvēkiem ir arī dažādas komplikācijas, jo ir mazkustīgums, nāk klāt hipostatiska pneimonija, urīnceļu infekcijas utt., un bieži vien šie pacienti nomirst no komplikācijām.
Otra lieta, kas šobrīd jau arī apzināta un par ko runā šīs jomas eksperti visā pasaulē, – vispār smadzeņu slimību īpatsvars nākotnē pieaugs, tajā skaitā mentālo.
Kāpēc? Kāds tam cēlonis?
Pirmais iemesls – globāli populācija noveco. Nākamais – tehnoloģijas attīstās, mēs šodien varam transplantēt gan sirdi, gan aknas, gan nieres, plaušas, taču nevaram transplantēt smadzenes. Transplantējot citus orgānus vai slimojot ar slimībām, kas varbūt tieši nav saistītas ar smadzenēm, bieži vien nodarām pāri arī smadzenēm. Teiksim, sirdi nomainām, tā nu asinis pumpē ar pilnu jaudu kā 18 gados, bet izrādās, ka tur «bēniņos» vairs tik milzīgai apritei nav vietas. Tāpēc par smadzeņu veselību būtu jārūpējas kompleksi, domājot vienlaikus arī par citu orgānu veselību. Daudz runā par prostatas veselību, par krūšu veselību, par sirds veselību utt., bet smadzeņu veselībai, šķiet, pievēršam pārāk maz vērības.
Televīzijā bieži ir reklāmas dažādiem bezrecepšu līdzekļiem, kas arī palīdzot smadzenēm...
Tirgotājiem to tik vajag kā pateikt, ka šis jums uzlabos atmiņu vai šis jums līdzēs smadzenēm. Taču, ja runājam no pragmatiska viedokļa, pasaulē vēl nav neviena liela klīniska pētījuma, kurš būtu bijis veiksmīgs un kurā būtu konstatēts, ka ar kādām pārtikas piedevām varētu uzlabot smadzeņu darbību. Jā, gan jau ir bezrecepšu medikamenti, kas nepasliktina smadzeņu darbību, bet, ka par kādu no tiem būtu klīniski pierādījumi par to, ka to lietošanai būtu milzīga efektivitāte, tādu īstenībā nav. Protams, ir daži medikamenti, kas ir rekomendēti atmiņas uzlabošanai, tie uzlabo varbūt asinsspiedienu vai venozo atteci utt.
Runājot par to, kā rūpēties par smadzenēm, pirmām kārtām mums tās ir jātaupa. Ja mēs kontrolējam savu asinsspiedienu, cukura līmeni, ja vismaz 30 minūšu dienā nodarbojamies ar fiziskām aktivitātēm, ja nelietojam pārmērīgi alkoholu, ja neesam aptaukojušies un ja beidzam smēķēt (tas insulta risku samazina piecas reizes), tad jau ar to vien rūpējamies par savām smadzenēm. Jāņem arī vērā, ka te nevaram runāt tikai par smadzenēm – asinsvadi ir visos orgānos, tostarp smadzenēs, tas arī visu vieno.
Ja mēs runājam par atmiņu, protams, ir rekomendācijas minēt krustvārdu mīklas, mācīties jaunas valodas, tādā veidā smadzenes nodarbinot, trenējot arī sirmā vecumā, lai mazinātu iespējamu demences problēmu attīstību nākotnē. Bet, protams, jāievēro arī visi jau iepriekšminētie faktori, jo, ja būs smadzeņu atrofija, tur nebūs ko trenēt.
Tēma, kā redzams, ir aktuāla, visām Eiropas valstīm ir jābūt gatavām palielināt līdzekļus šo pacientu aprūpei. Par to runāsim gan 29. oktobrī, kad ir insulta diena, gan arī šotrešdien plānotajā konferencē.
Atgriežoties pie insulta – parasti pamana tos smagākos gadījumus, taču daudzi noteikti ir arī tādi, ko nepamana ne paši slimnieki, ne varbūt arī mediķi?
Smadzeņu asinsrites traucējumi var būt išēmiski un hemorāģiski. Išēmiskais insults ir tad, kad nosprostots tiek asinsvads aterosklerozes vai mirdzaritmijas dēļ, kad veidojas trombi, kas nonāk galvas smadzenēs un nosprosto asinsvadu. No tā, cik liels asinsvads tiek nosprostots, atkarīgi arī simptomi. Kādreiz var nosprostot mazu asinsvadu, pacients varbūt kādu mirkli jūt simptomus, bet pēc tam tie pāriet, viņš nenovērtē situāciju, nevēršas pie ģimenes ārsta, līdz ar to cēloņi netiek meklēti un nākošajā reizē jau lielāks trombs nosprosto lielāku asinsvadu, un tad jau, protams, mēs konstatējam gan veco, gan jauno, bet uz to brīdi bieži vien stāvoklis ir krietni nopietns.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 22. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
,
,
kolhoza galvenais grāmatvedis