Jūsu vadītais uzņēmums bija viens no tiem, par kuriem vislabāk zinām, ka cieta Covid-19 pandēmijā. Kā to izdevās pārdzīvot?
Pie mums saslimšanas uzliesmojums bija septembra vidū. Saslima vispirms divi cilvēki, pēc tam vēl atklājās 16, kad pie mums ieradās speciālisti un veica kopumā kādus 270 testus. Tā rezultātā vairāk nekā 50 cilvēkiem tika noteikts kontaktpersonas statuss, tiem bija jāpaliek mājās karantīnā. Līdz ar to viena no uzņēmuma ražošanas nodaļām bija spiesta apturēt darbību uz vairāk nekā divām nedēļām.
Kā uzņēmums kopumā tādā situācijā varēja turpināt darbu?
Divas nedēļas strādājām, izmantojot iepirktas izejvielas. Kaut ko zaudējām, bet nu jau viss ir atgūts.
Epidemioloģiskās pārbaudes turpinājās arī pēc tam, kad atklāja jau pieminētos saslimušos?
Nekādas īpašas kontroles pēc tam nebija. Vienīgie, ar ko mēs regulāri sazinājāmies, bija Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), viņi mūs konsultēja, kā jārīkojas. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) man piezvanīja, apjautājās, kā mums klājas, atbildēju, ka situācija tiek kontrolēta, nu tad labi, tad normāli. Tas principā viss.
Jā, un mēs arī paši konsultējāmies pie epidemiologiem, tā bija mūsu pašu iniciatīva.
Kad parādījās ziņa, ka Covid-19 saslimušie ir gaļas pārstrādes uzņēmumā, daudzi noteikti nobijās, ka var inficēties, ēdot, piemēram, desu.
Jā, bija redzamas tādas bažas, tādas bailes. Mēs nosūtījām PVD speciālu pieprasījumu dot skaidrojumu, saņēmām no viņiem oficiālu atbildi, ka saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem nav fiksēti, pierādīti tādi gadījumi, kad infekcija būtu pārnēsāta ar pārtiku vai tās iepakojumu, līdz ar to šajā gadījumā mūsu ražoto pārtikas produktu patērētāji nevarēja būt apdraudēti.
Kādus piesardzības soļus tagad sperat, lai atkal nepiedzīvotu tādu saslimšanas uzliesmojumu, kāds bija?
Piesardzības soļi tie paši, ko ieviesām saistībā ar saslimšanu. Visiem uzņēmumā obligātas sejas maskas. Visas sapulces notiek caur internetu attālināti, pat ja kolēģi atrodas blakus kabinetos, – klātienē mēs vairs netiekamies. Sistemātiski viss tiek dezinficēts, visur izvietoti un katram pieejami dezinfekcijas līdzekļi. Pie ieejas uzstādīts visu ienācēju ķermeņa temperatūras attālinātas automātiskas mērīšanas aprīkojums – ja ir kaut mazākās aizdomas par saaukstēšanos, attiecīgo cilvēku nepielaižam strādāt. Un papildus tam, ka caurlaidē atrodas ķermeņa temperatūras attālinātas mērīšanas aprīkojums, visiem vadītājiem ir uzdots uzraudzīt darbinieku fizisko stāvokli katru dienu un, ja ir kādas aizdomas par saslimšanu, sūtīt mājās vai pie ārsta.
Tātad pamatā ir trīs piesardzības pasākumi. Pirmais – obligātas maskas visiem, otrais – visu telpu un visa aprīkojuma regulāra dezinficēšana, tostarp izmantojot ultravioletās gaismas lampas un spirtu saturošus līdzekļus, trešais – visu darbinieku veselības stāvokļa monitorings.
Ja raugāmies kopumā uz esošo situāciju, kā jūs kā uzņēmējs, kurš saskāries ar Covid-19, vērtējat valdības un dažādu valsts struktūru darbu pandēmijas ierobežošanai un ekonomiskās krīzes mazināšanai?
Man ir sarežģīti to vērtēt, jo mēs neesam izmantojuši nekādu atbalstu. Mums tam nebija priekšnosacījumu – apgrozījums nesamazinājās, tieši otrādi – pieauga. Arī, ja skatāmies uz kopējo epidemioloģisko situāciju valstī, man grūti to vērtēt. Vien dīvaini šķiet, ka lidmašīnu reisi joprojām ir, turklāt arī uz valstīm, kur infekcijas izplatība ir visai liela, bet tikmēr pie mums tiek slēgtas iestādes, organizācijas, kuras nevar būt par inficēšanās avotu.
Vecāko klašu skolēni mācās attālināti. Tātad arī daudzu skolu ēdnīcas nestrādā. Tas neietekmē jūsu produkcijas noietu?
Protams, mēs sadarbojāmies ar ēdināšanas uzņēmumiem, bet ne tikai skolās, arī kopumā sabiedriskajā ēdināšanā ir kritums. Taču tas bija paredzams. Mēs to izjutām jau martā, tas atspoguļojās sortimentā. Mēs laicīgi noreaģējām. Tagad ir līdzīga situācija. Taču mums ir alternatīvas, mums ir pietiekami daudz citu produkcijas noieta ceļu, līdz ar to kritums sabiedriskās ēdināšanas sektorā, protams, ir jūtams, taču nav būtiski ietekmējošs.
Tagad arī produkcijas noieta apjomi pieaug. Kopumā ņemot, uzņēmums audzis šogad par 12–15%.
Kā to skaidrojat?
Viens iemesls laikam tas, ka mūsu produkcija ir orientēta uz, tā teikt, tautas segmentu un kļūst populārāka. Otrkārt, iespējams, mainās patēriņa ieradumi – cilvēki mazāk vēlas iet uz lielajiem veikaliem, savukārt noiets mūsu tirdzniecības tīklā šogad kāpis par vairāk nekā 20%.
Tātad var teikt, ka šis gads, no vienas puses vērtējot, ir satraukumu pilns, bet, no otras puses, – mums tas bijis tīri labs.
Produkciju eksportējat?
Ne īpaši lielos apjomos eksportējam uz Igauniju un Lietuvu. Šajā ziņā arī nav lielu izmaiņu.
Ar kādu skatu tādā gadījumā raugāties nākotnē?
Plānojam jaunu rūpnīcu. Projekts ir pilnīgi gatavs – ar visiem saskaņojumiem. Mēs varam sākt būvdarbus kaut vai rīt. Ir krāts noteikts kapitāls, ko esam gatavi investēt. Taču pagaidām gaidām valsts atbalstu granta vai kādu subsidētu kredītu veidā, vai tml., jo kopējais investīciju klimats valstī kļūst aizvien sliktāks. Mēs esam gatavi investēt, bet mums ir svarīgi redzēt atbalstoši aktīvu pozīciju arī no valsts. Jo šis projekts, manuprāt, ir svarīgs arī valsts tautsaimniecībai, jo Latvijā lauksaimniecība vienmēr bijusi un būs viena no vissvarīgākajām tautsaimniecības jomām, bet, lai tā veiksmīgi darbotos, jābūt atbilstoši attīstītai arī lauksaimniecības produkcijas pārstrādei. Tas nozīmē, ka nepieciešamas liela apjoma investīcijas pārtikas rūpniecībā. Vēl jo vairāk tāpēc, ka nozarē, kuru mēs pārstāvam, investīcijas nav bijušas pietiekamā apmērā. Ja tuvāko dažu gadu laikā netiks iesākti šādi liela mēroga investīciju projekti, tad jau pēc kādiem 10 gadiem praktiski visa nozare būs nolietojusies kā morāli, tā arī fiziski un zaudēs konkurētspēju uz kaimiņvalstu Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Polijas fona, kur investīcijas ir pietiekami lielas.
Jums ir pamats cerēt, ka valsts būs pretimnākoša?
Mēs ar to rēķināmies. Kā teicu, tas ir pietiekami vērienīgs projekts, kopējo investīciju apjoms pietiekoši liels – 23 līdz 24 miljonu eiro vērtībā. Tas ļautu iegūt mūsdienīgu, kvalitatīvu ražošanas objektu, kas būtu pilnīgi citā līmenī nekā līdzšinējie, jo projektu gatavoja Austrijas kompānija. Tāda moderna uzņēmuma darbība būtu ļoti būtiska Latvijas tautsaimniecības, tostarp lauksaimniecības, attīstībai. Tas liek mums uzskatīt, ka mums ir pamats rēķināties ar zināmu valsts atbalstu.
Kāds būs valsts ieguvums? Bez investīcijām nodokļu bāze neaugs. Bez investīcijām nekāps darba ražīgums un attiecīgi arī iedzīvotāju ienākumu līmenis. Pēc mūsu pārliecības valstij ir pienākums nodrošināt apstākļus liela mēroga ilglaicīgām investīcijām. Mūsu projekts ir ar nevis kādu 3–5 gadu perspektīvu, bet gan plānots, raugoties 25–30 gadu nākotnē.
Esat lieli nodokļu maksātāji jau tagad?
Gana lieli. Šogad deviņos mēnešos nodokļos esam nomaksājuši septiņus miljonus eiro. Gada griezumā būs aptuveni 10 miljoni budžetā iemaksāti.
Nodokļu izmaiņas, kas tagad tiek pieņemtas, jūs laikam neietekmē?
Kādi būs nodokļi, tādus maksāsim. Svarīgākais – lai visi maksātu.
Jebkuros apstākļos ir jāstrādā, jāpelna, jāmaksā nodokļi, jāmaksā algas, jāinvestē, domājot par tālāku nākotni. Ja plāno darbību 20–30 gadu perspektīvā, kaut kādām atsevišķām nodokļu izmaiņām lielas nozīmes nav.