Kalnmeiers: neviens nav mēģinājis politiski ietekmēt

Šobrīd strauji tuvojas jūsu pilnvaru termiņa beigas un notiek jūsu pēcteča izraudzīšanās process. Vai jau gatavojaties amata pienākumu nodošanai nākamajam ģenerālprokuroram?

Tāda darbu pieņemšana un nodošana šajā amatā īsti nenotiek, jo saimnieciskā, finansiālā puse ir Administratīvā direktora dienesta kompetencē. Ikgadējā inventarizācija – krēsli, lampas ir uzskaitītas. Un jautājums ir tikai par simbolisku amata pienākumu nodošanu. Tā kā prokuratūrai pagaidām sava karoga nav, tad es varu simboliski nodot spiedogu. Vēl ir jautājums, kad Tieslietu padome izskatīs kandidātus, kāds būs balsojums – to neviens šobrīd nevarēs pateikt.

Šobrīd pat īsti nav zināms, kad tiks lemts?

Ir iezīmēts 8.–9. jūnijs kā iespējamie lemšanas datumi. Bet, kamēr nav saņemti visi atzinumi, tajā skaitā par pielaidi valsts noslēpumam...

Vai ir kādas indikācijas, kurš varētu iegūt Tieslietu padomes atbalstu?

Es tiešām absolūti negribu šobrīd uzņemties prognozēt, kurš no pretendentiem varētu gūt pārsvaru pār pārējiem un tikt virzīts apstiprināšanai Saeimā.

Vai jau ir skaidrība, kā tiks pieņemts lēmums – viens balsojums vai varbūt vairākas kārtas?

Patlaban nolikumā ir ierakstīts, ka kandidātam jāiegūst vismaz astoņas balsis no 15 teorētiski iespējamajām. Tas nozīmē, ka jāsaņem vairāk nekā puse balsu, taču būtiski – nevis no klātesošo Tieslietu padomes locekļu balsīm, bet no jau minētajām 15 balsīm. Taču teorētiski pastāv iespēja, ka neviens no pašreizējiem kandidātiem negūst atbalstu, un tad būs jārīko jauns konkurss. Tādā gadījumā Tieslietu padomei būs jānosaka kāds no departamentu virsprokuroriem, kurš starpposmā pēc manu pilnvaru beigšanās 12. jūlijā līdz jauna ģenerālprokurora iecelšanai pildīs šos pienākumus. Līdzīga situācija bija toreiz, kad uz trešo termiņu Saeima neapstiprināja bijušo ģenerālprokuroru Jāni Maizīti.

Jūs aizvadāt otro termiņu, bet pašreizējā kārtība nosaka, ka uz trešo termiņu nevarat kandidēt.

Nevaru, un godīgi sakot – pietiek. Un es pilnībā piekrītu viedoklim, ka vadošajām amatpersonām amata pienākumu pildīšana nevar būt ilgāka par diviem termiņiem. Protams, valstij būtu jādomā par sociālajām garantijām šiem cilvēkiem. Piemēram, jebkura līmeņa tiesas priekšsēdētājs šajā amatā var būt divus termiņus pēc kārtas. Ja šis cilvēks pēc amata pienākumu termiņa beigām atgriežas šajā pašā tiesā tiesneša amatā, viņš faktiski tiek pazemināts amatā un viņam tiek samazināts atalgojums, kas rada būtisku ietekmi uz viņa pensiju, sevišķi, ja pensionēšanās termiņš ir tuvu, jo pensiju rēķina no pēdējo piecu gadu izpeļņas. Eiropā ir noteikta kārtība, ka gadījumā, ja tiesas priekšsēdētājs atgriežas darbā zemākā amatā, viņam saglabā atalgojumu līdzšinējā apjomā, lai nepasliktinātu finansiālo situāciju.

Kā kopumā vērtējat Ģenerālprokuratūras darbu savā pilnvaru termiņā – kas ir uzlabojies, kas varbūt nav izdevies?

Manuprāt, profesionalitātes līmenis nav krities pa šiem gadiem, tieši pretēji. Sevišķi nācās iespringt saistībā ar Moneyval rekomendāciju izpildi un visu, kas saistīts ar kriminālprocesiem par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Ir izveidota prokuratūras informatīvā sistēma, kas ļoti palīdz tieši pašreizējā situācijā saistībā ar Covid epidēmiju – šī sistēma nodrošina iespēju prokuratūras amatpersonām veikt savus amata pienākumus attālināti. Ja sākotnēji pret šīs sistēmas ieviešanu un lietošanu bija skeptiska attieksme, patlaban cilvēki ir novērtējuši tās sniegtās iespējas. Dzīve pierādīja, ka tas ir nepieciešams, turklāt arī ES virzās uz e-lietas ieviešanu – arī mēs Latvijā pie tā strādājam. Līdz ar to ne prokuratūru, ne Latviju kopumā nevar uzskatīt par atpalicējiem šajā jomā. Jā, ir ES valstis, kas mums ir priekšā, bet ir arī tādas, kas vēl aizvien ir stipri aiz mums. Līdz ar to mums nav iemesla kaunēties par to līmeni, kādā esam. Nenoliedzami problēmu arī ir gana daudz, un tās būs jāturpina risināt arī jaunajam ģenerālprokuroram – pirmā un galvenā ir prokuroru personālsastāva profesionalitātes paaugstināšana, apmācību organizēšana.