Pamatojot valdības lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī, premjerministrs uzsvēra, ka šī ir jau otrā reize šogad, kad viņš vēršas pie parlamenta ar aicinājumu atbalstīt ārkārtējo situāciju.
"Es to nedaru vieglprātīgi, bet ar smagu sirdi. Covid-19 pandēmija visā pasaulē turpina savu uzvaras gājienu - valsts pēc valsts krīt pandēmijas upura lomā. Šim vīrusam joprojām nav ne zāļu, ne vakcīnas, kas nozīmē, ka saslimstot var palīdzēt, bet ne droši izārstēt," teica politiķis, piebilstot, ka pandēmija norit viļņos, un šis ir otrais uzliesmojums, lai gan vēl septembra beigās vīrusa izplatība Latvijā bija maza.
Kariņš atgādināja, ka valdība vairākas reizes lēma par ierobežojošiem mēriem ar mērķi apturēt slimības izplatīšanos, ierobežojot kontaktus, "jo tieši tas ir tas, ko vīruss meklē". Taču secināts, ka ar ieviestajiem ierobežojumiem nepietiek, lai pārrautu transmisijas ķēdes. Tāpēc diskusijās ar speciālistiem valdība pieņēma lēmumu izsludināt ārkārtējo situāciju uz mēnesi.
"Pasākumi mērķēti uz vienu - sabiedrības locekļu dzīvību sargāšana. Vairāk nekā 100 cilvēki ir miruši, slimnīcas kļūst arvien noslogotākas. Veselības aprūpes sistēma ir spējusi pārorientēties, taču šī spēja nav neierobežota. Mums nav tik daudz personāla, telpu, lai bezgalīgi pieņemtu pacientus. Jau tagad veselības aprūpes sistēma tiek pārslogota, un, ja nerīkojamies ātri, varam nonākt situācijā, kad veselības aprūpes sistēma vairs nevarēs sniegt ikdienišķus pakalpojumus," brīdināja valdības vadītājs, uzsverot, ka ārkārtējā situācija nepieciešama, lai pasargātu veselības aprūpes sistēmu un cilvēku dzīves.
Premjers atgādināja, ka šodien valdībā apstiprināti ārkārtējās situācijas skarto ekonomikas nozaru atbalsta mehānismi - plaša atbalsta pakotne, kas balstīta uz pavasara pieredzi un kļūdu labojumu. Ja pavasarī dīkstāves pabalsti tika saistīti ar nomaksātajiem nodokļiem, tad tagad ir konstatēts, ka pastāv ļoti liela nevienlīdzība sociālajā nodrošinājuma, tāpēc pabalsti tiks maksāti, neatkarīgi no tā, kādā nodokļu režīmā strādā iedzīvotāji.
"Tas, ka uzrunāju jūs no sava kabineta un jūs sēžat savā kabinetā, rāda, ka situācija ir ārkārtēja. Tā nav parasta situācija, ja nevaram ar vārdiem apmainīties klātienē. Ir jānodrošina, ka ne tikai mēs, bet visa sabiedrība var pārraut slimības izplatības ķēdi," pauda Kariņš, aicinot deputātus atbalstīt ārkārtējās situācijas ieviešanu.
Kā ziņots, Saeima šodien lems par no pirmdienas izsludinātās ārkārtējās situācijas pārapstiprināšanu. Valdības lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu jau stājies spēkā pirmdien. Likums paredz, ka Saeima lemj par jau spēkā esošas ārkārtējās situācijas pārapstiprināšanu. Parlaments to var arī neapstiprināt.
Covid-19 ierobežošanai no 9.novembra līdz 6.decembrim Latvijā izsludināta ārkārtējā situācija. Šāds lēmums piektdien pieņemts valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē.
Ārkārtējās situācijas laikā ir atcelti un aizliegti visi publiskie pasākumi klātienē. Minētais aizliegums neattiecas uz ārtelpās organizētām sapulcēm, gājieniem un piketiem. Tāpat noteikti vairāki citi būtiski ierobežojumi. Piemēram, sabiedriskās ēdināšanas vietās atļauts izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai, līdz ar to tajās ir aizliegts ieturēt maltīti uz vietas.