Viņš teica, ka Covid-19 pandēmija smagi ietekmējusi veselības aprūpes sistēmas, ekonomikas un nesusi līdzi izmaiņas mūsu uzvedībā.
Pēc Kariņa domām, dažas lietas ilgtermiņā varētu nākt par labu, piemēram, attālinātais darbs, mazāka svārstmigrācija, uzsvars uz tehnoloģiju izmantošanu, tomēr ir arī citas ietekmes, kas būs vēl jāvērtē. Viens no tādiem jautājumiem ir, kāda būs attālināto mācību ietekme uz skolēnu sociālo attīstību.
Premjers atzīmēja, ka šajā laikā mēs sastopamies ar jauniem izaicinājumiem, kas radušies jau no esošajiem - konflikts Kalnu Karabahā, tirdzniecības grūtības ar Ķīnu, Krievija, konflikts Ukrainā, Krimas okupācija, karš Donbasā. Tāpat Kariņš norādīja, ka Krievija Baltkrievijas jautājumā ir nostājusies nevis tautas pusē, kas vēlas brīvu un demokrātisku vadību, bet gan režīma pusē.
Tāpat aktualitāti nav zaudējusi dezinformācija, viltus ziņas un informācijas fragmentācija, kas līdzi nes arī sabiedrības fragmentāciju, pauda Kariņš, norādot, ka izaicinājumi, līdz ar Covid-19 pandēmiju, ir kļuvuši tikai lielāki, tomēr ir arī stāsta gaišā puse un tā ir Baltkrievija.
"Laikā, kad demokrātijas visā pasaulē zaudē savu ietekmi, cilvēki joprojām vēlas demokrātiju. Baltkrievijā cilvēki ir cēlušies pret prezidentu, kurš atsakās atzīt, ka vēlēšanas bija lielā mērā viltotas, tās nebija nedz brīvas, nedz godīgas. Cilvēki pieprasa jaunas vēlēšanas, jo vēlas dzīvot stabilā, neatkarīgā un demokrātiskā Baltkrievijā," uzsvēra premjers.
Kariņš norādīja, ka līdzīgi domājošām demokrātijām ir jāstrādā daudz ciešāk kopā, lai varētu stāties pretim visiem izaicinājumiem, ar kādiem nākas sastapties. Daudz ciešāk ir jāsadarbojas Eiropas Savienībai (ES), ASV un NATO.
Premjers atzīmēja, ka Eiropai ir jāuzlabo ES un ASV attiecības. Viņaprāt, nesenās vēlēšanas ASV dod cerību, ka būs pamats atjaunot un uzlabot ES un ASV saites, kas ir būtiskas abām ekonomikām un interesēm, jo tad, kad ASV un ES apvieno spēkus, tā kļūst par spēku, ar kuru pārējai pasaulei ir jārēķinās ne tikai militārā, bet arī ekonomiskā jomā.
Tāpat Ministru prezidents uzsvēra, ka ES ir ne tikai jāstiprina sevi, bet dalībvalstīm ir jāstrādā kā blokam, jo tikai tad ES būs savs svars ģeopolitiskajā pasaulē.
Runājot par Krieviju, Kariņš uzsvēra, ka Latvija vēlas labas attiecības ar savu kaimiņu, tomēr, lai būtu attiecības, nepieciešamas divas iesaistītās puses. Ministru prezidents norādīja, ka Krievija neizrāda nekādas pazīmes, ka tā būtu gatava mainīties un mainīt savu attieksmi pret notikumiem Ukrainā, Gruzijā, Kalnu Karabahā.
"Krievija ir un paliek problēma un ar to var tikt galā ES, ASV un NATO kopā. Tādas kopīgās vērtības kā brīvība, demokrātija un likuma vara mums ir dotas, bet tieši to vēlas cilvēki Baltkrievijā. Mēs uzstājam uz brīvām vēlēšanām kaimiņvalstī un ceram, ka Baltkrievija būs brīva un demokrātiska valsts," pauda premjers.