Viņš stāstīja, ka, neskatoties uz nepārtrauktu izaugsmi, Latvija ienākumu ziņā arvien vairāk atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, kuras jau sasniegušas 82-84% no ES vidējā līmeņa, kamēr Latvija tikai 69%.Kazāks skaidroja, ka atpalicība sakņojas gan zemākā produktivitātē, gan zemākā nodarbinātībā.
Ja Latvijā turpmāk netiks veiktas pārdomātas investīcijas, tad izaugsme turpinās būt gausa, skaidroja Latvijas Bankas prezidents.
Viņš piebilda, ka zemo investīciju līmeni pavada arī vājš kreditēšanas temps, piedāvāto un pieprasīto prasmju neatbilstība darba tirgū, kā arī slikti mērķētais sociālais atbalsts, kas polarizē sabiedrību.
Kazāks sacīja, ka krīzes pārvarēšanai un ekonomikas izaugsmei finansējamie projekti būtu jāizvērtē caur konkrētu kritēriju sietu, lai nauda tiktu atvēlēta attīstībai nevis apēšanai.
"Tāpat ir nepieciešama resursu koncentrācija, jaunu tehnoloģiju radīšana nevis tikai jau esošo tehnoloģiju imports, kā arī lielāks uzsvars jāliek uz dažādiem finanšu instrumentiem, lai nauda ekonomikā apgrozītos vairākas reizes. Investīcijas šodien ir mūsu konkurētspēja rīt," sacīja Kazāks.
Latvijas Bankas prezidents uzsvēra, ka līdz šim Latvija pārsvarā uz notiekošo ir reaģējusi reaktīvi, taču, ja nebūs proaktīvas reaģēšanas, tad par pārtikušu un bagātu valsti Latvija neizaugs.
"Ir jāizdara izvēles, mēs nevaram darīt pilnīgi visu. Jāizvēlas, uz ko specializēties, jo naudas pilnīgi visam nebūs nekad," sacīja Kazāks.