"Ģeopolitiskais fons atsevišķos gadījumos var mazināt privātā sektora vēlmi investēt, jo nedrošība un neskaidrība atsevišķos mirkļos var sist augstu vilni. No valsts puses savukārt šajā mirklī būtu jābūt naskai rīcībai. Ja ir redzams, ka privātais sektors kādā brīdī atsakās un negrasās izmantot, piemēram, būvniecības jaudas, tad valsts var nākt un šo jaudu turpināt izmantot. Tādēļ šajā gadījumā ir jāskatās pa visu perimetru," teica Latvijas Bankas prezidents.
Vienlaikus Kazāks uzsvēra, ka Latvijas ekonomika un Baltijas valstis kopumā ir tik drošās kā nekad iepriekš, jo kā NATO dalībvalstīm tiešu militāru draudu pašlaik nav. Tomēr Krievijas iebrukums Ukrainā investoru optimismu var mazināt.
"Inflācija var palielināt arī izmaksas un investīcijas piebremzēt, bet es ļoti ceru, ka investīciju un kreditēšanas tempu piebremzēšanās būs īslaicīga," pauda Kazāks.
Viņš gan atzina, ka, piemēram, kreditēšana ir "sāpju stāsts" jau kopš 2008. un 2009.gada un vāja kreditēšana atspoguļojas arī vājā investīciju apmērā. Tādēļ Latvija pēdējo desmit gadu laikā ir atpalikusi gan no Igaunijas, gan Lietuvas.
"Skatoties uz nākamo biznesa ciklu, šādas kļūdas mēs pieļaut vairs nedrīkstam. Investīciju aktivitātei ir jābūt krietni augstākai. Taču tas nav tikai banku jautājums. Tas ir jautājums arī par risku novērtējumu un to, cik piesardzīgi bankas skatās uz riskiem. Tas ir arī uzņēmumu ambīciju jautājums. Vai uzņēmumi grib būt lieli tikai Latvijas vai arī pasaules mērogā? Es aicinātu būt lieliem vismaz Eiropas mērogā! Uzņēmumi nevar palikt tikai Latvijas ietvaros, jo Latvija ir maza ekonomika ar sarūkošu iedzīvotāju skaitu un līdz ar to izaugsmes iespējas ir ļoti ierobežotas. Skatāmies pāri Latvijas robežām! Tas viennozīmīgi prasīs lielākas investīcijas un nepieciešamību kreditēties," uzsvēra Kazāks.