Levits pagaidām ar uzticības kredītu

Nupat NRA bija publiskoti SKDS pētījuma dati par sabiedrības uzticēšanos valsts institūcijām un politiķu darbības vērtējumu. Kopējā vērtējumā no deviņām populārākajām personām četri ir kontrolējošo iestāžu vadītāji. Vai rezultāti jums bija pārsteigums?

Man nekādu īpašu pārsteigumu nebija. Tas, ko zinām no citām aptaujām, kur analizējam sabiedrības uzticēšanos Saeimai vai Ministru kabinetam – kopumā nevaram runāt, ka pašreizējā Saeima un vara kopumā tiktu novērtēta kaut kā īpaši atšķirīgi. Redzam, ka bilde ir ierasti drūma. Attiecīgi brīdī, kad vērtējam redzamākos varas pārstāvjus katru atsevišķi – nevar gaidīt, ka tagad parādīsies milzīgi uzticēšanās uzplūdi katram atsevišķi. Līdz ar to šie citi indikatori rādīja, ka arī šajā pētījumā aina, visticamāk, būs drūma. Turklāt – ja iepriekš bija atsevišķi politiķi, kuriem bija salīdzinoši labs vērtējums, piemēram, (eiroparlamentārietis Nils – red.) Ušakova kungs, (Ventspils mērs Aivars – red.) Lemberga kungs, starplaikā viņi lielā mērā tikuši būtiski kritizēti, un, ņemot vērā šīs kritizēšanas intensitāti, gaidīt, ka viņi tagad būs kļuvuši mīlētāki, bija lieki. Tāpēc jau bija sagaidāms, ka tie, kuri iepriekš bija stiprākie, visticamāk, arī būs palikuši kā relatīvi stiprākie, bet reitings būs mazinājies. Un tas arī datos atklājās. Bet līdz ar politiķu reitinga mazināšanos palielinās kontrolējošo institūciju vadītāju reitings – teikt, ka tas bija pārsteigums, es negribētu, bet katrā ziņā tas ir jauns motīvs, kas nebija tik izteikts vēl pirms dažiem gadiem. Bet pašreiz tas ir diezgan loģisks faktors.

Līderis kopvērtējumā ar 26,2 punktiem ir Valsts prezidents Egils Levits. Tā tas ir raksturīgi visiem prezidentiem pirmajā darbības gadā vai arī Egilam Levitam izdevies iemantot cilvēku uzticēšanos?

Manuprāt, tas ir lielā mērā novērtējums kredītā. Šis konkrētais amats iedod diezgan augstu atpazīstamību konkrētajai personai ar ļoti lielu uzmanību no masu mediju puses. Ja jūs paskatītos, cik savā laikrakstā esat viņu pieminējuši pirmajos trijos darbības mēnešos, domājams, tas būtu ļoti daudz – tieši tāpat ir visos pārējos informācijas kanālos. Ja runājam par konkrētu vērtējumu – domājams, ka pirmais priekšstats sabiedrībai par Levitu ir biežāk bijis pozitīvs nekā negatīvs. Taču būtiski saprast, ka tie lielā mērā ir tādi pirmie priekšstati. Taču arī iepriekšējiem prezidentiem redzējām, ka sākotnējie vērtējumi bijuši ļoti labi. Un tad lielais jautājums ir – kas notiek otrajā un trešajā (pilnvaru – red.) gadā, jo tad vērtējums jau tiek izdarīts pēc konkrētākiem darbības rezultātiem. Un tad tie cipari mēdz mainīties. Piemēram, ja salīdzinām Levita kungu ar iepriekšējo prezidentu (Raimondu – red.) Vējoņa kungu – Vējonim pašā prezidentūras sākumā bija fantastiski labi cipari, bet pēc tam tie sāka lēnām iet uz leju. Un Levita kunga pirmais vērtējums, lai arī ir ļoti labs, tomēr krietni pieticīgāks, salīdzinot ar iepriekšējo prezidentu.