Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā, Levits Sāmsalā šodien tikās ar Igaunijas prezidenti un pārrunāja Baltijas valstu sadarbību cīņā ar Covid-19, kā arī dažādas Eiropas Savienības (ES) un starptautiskās aktualitātes.
Valsts prezidents uzsvēra, ka visas trīs Baltijas valstis, salīdzinājumā ar citām pasaules valstīm, ir veiksmīgi "novadījušas" Covid-19 pandēmijas krīzi, jo valstu valdības ir izvēlējušās pareizu pieeju - ieklausīšanos epidemiologu norādījumos un laicīgu piesardzības stratēģiju. Levits arī piebilda, ka Baltijas valstu rezultāts cīņā ar pandēmiju ir tik priekšzīmīgs pateicoties arī iedzīvotāju reakcijai uz ierobežojumiem un atbildīgajai ikdienas paradumu maiņai.
Savukārt Kaljulaida uzsvēra, ka ciešā sadarbība ir Baltijas valstu veiksmes stāsts, lai pārvarētu Covid-19 radīto krīzi. Kā labo piemēru Igaunijas prezidente minēja uzņēmumus airBaltic un Tallink, kas sadarbojās, lai nogādātu mājās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājus.
"Tas kalpo kā apliecinājums, ka arī mazas ekonomikas, apvienojot spēkus, spēj tikt galā ar lielām grūtībām," atzina Kaljulaida.
Arī Levits pievienojās, sakot, ka Covid-19 laikā izveidotais sadarbības mehānisms starp Latviju, Lietuvu un Igauniju ir izrādījies ļoti veiksmīgs un stabils, un tas noteikti tiks saglabāts arī pēc krīzes pārvarēšanas.
"Kaljulaida atsaucās uz to, kā Latvija, Lietuva un Igaunija sadarbojās, lai repatriētu mūsu iedzīvotājus uz mājām, un tas ir labs piemērs visas ES līmenī," uzsvēra Levits.
Abas puses bija vienisprātis, ka līdzekļi, ko dalībvalstis saņems no Eiropas Komisijas ekonomikas atveseļošanai pēc krīzes, jāiegulda gudri - digitālās un Zaļā kursa attīstības virzienā.
Tāpat prezidents norādīja, ka Covid-19 krīze ir parādījusi augsto dezinformācijas līmeni, kas pieauga ne tikai Baltijā, bet arī visā pasaulē, un, pēc Levita sacītā, dezinformācija ir īpaši bīstama tieši šādos krīzes apstākļos.
"Latvija šajos mēnešos ir veikusi vērtīgus pētījumus, un šā gada 12.jūnijā pēc Latvijas iniciatīvas 130 valstu ANO Ņujorkā nāca klajā ar starpreģionālu paziņojumu par cīņu pret dezinformāciju jeb "infodēmiju" saistībā ar Covid-19," uzsvēra Levits.
Izplatītajā paziņojumā bija norādīts, ka valstīm, reģionālām organizācijām, ANO sistēmai un citiem iesaistītajiem - plašsaziņas līdzekļiem, sociālo mediju platformām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām - ir svarīga loma, palīdzot iedzīvotājiem pretoties dezinformācijai.
Pārrunājot ES politiku ar kaimiņvalstīm, abu valstu prezidenti atsaucās uz 7.maijā publicēto triju Baltijas valstu prezidentu kopīgo paziņojumu par Otrā pasaules kara beigām. Abi prezidenti apspriedās arī par ES un Austrumu partnerības aktualitātēm, uzsverot Ukrainas un Gruzijas centienus eirointegrācijas virzienā.
Divpusējās tikšanās laikā tika pārrunāta arī Rail Baltic projekta gaita, kas Baltijas valstis savienos kopējā dzelzceļa satiksmes tīklā ar Centrāleiropu. Levits uzsvēra, ka Rail Baltic ir stratēģisks un absolūti nepieciešams projekts visām trim Baltijas valstīm, ar ko nevar kavēties.
Valsts prezidents pauda ticību, ka projekts tiks īstenots laikā, lai atvērtu mūsdienīgu, ātru Eiropas līmeņa satiksmi starp Baltijas valstīm un Rietumeiropu.
Abas puses pārrunāja arī Trīs jūru iniciatīvu un nepieciešamību pēc tālākiem ieguldījumiem infrastruktūras projektos, kas ciešāk integrēs Baltijas valstis Eiropas infrastruktūras projektos.
Tikšanās noslēgumā abi valstu vadītāji iestādīja ozolu Kuresāres centrālajā parkā un apskatīja Kāli meteorīta krāteri.