Ministra amatā esat aizvadījis pirmās 100 dienas. Kādi ir pirmie secinājumi – kas pārsteidza, kas jau bija zināms?
Jau priekšvēlēšanu laikā, rakstot partijas programmu, pēc tam valdības deklarāciju, bija vairāk vai mazāk skaidri galvenie nozarē paveicamie darbi, bet varbūt kā atklāsme bija tas, ka šos darbus paveikt nebūs tik vienkārši, kā sākotnēji šķita. Ka ir daudzas ielaistas problēmas, kas ārpusē, publiski nebija redzamas, arī kadru jautājumi.
Ir cilvēki, par kuriem man, esot aiz ministrijas sienām, bija ļoti pozitīvs priekšstats, taču, iepazīstoties tuvāk, redzēju, ka arī tur ir problēmas.
Tomēr kopumā nekādu lielu pārsteigumu nav.
Saskatāt daudz problēmjautājumu, kas jārisina visās pārraugāmajās jomās?
Šī nav viegla ministrija. Te nevar tikai griezt lentītes un piedalīties svinīgos pasākumos. Šeit ir ļoti daudz gadiem nerisinātu problēmu, kaut vai tas pats ceļu remontu finansējuma modelis, dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksas principi, pasta finansēšana, sabiedriskā transporta sistēmas finansēšana. Visos šajos jautājumos vajadzīgs risinājums, ko uzreiz nevar izdarīt, bet kur jāieliek tāds pamats, lai vismaz ja ne nākamgad, tad aiznākamajā gadā šīs sistēmas strādātu loģiski un saprotami.
Esat paudis, ka finansējums autoceļu jomai ir nepietiekams un tuvākajos gados situācija nemainīsies. Autoceļu remontu deficīts joprojām ir četri miljardi eiro. Ko tad varam sagaidīt – ceļi turpinās brukt, vai tomēr tiks rasts risinājums?
Kā nesen teica ceļu būvnieku asociācijas vadītājs Andris Bērziņš – pieci ministri pirms manis nav šo situāciju atrisinājuši. Iepriekšējam ministram vēl bija tā laime, ka satiksmes un finanšu ministrs un premjers bija no vienas partijas, taču arī viņi trīs gadus mēģināja rast kopīgu risinājumu un neatrada. Teikt publiski, ka es trijos mēnešos atšķirībā no iepriekšējiem pieciem ministriem esmu atradis kaut kādu burvju risinājumu, atradis kaut kādu naudu, ko varēšu paņemt, un tūlīt problēma tiks risināta, būtu nenopietni.
Skaidrs, ka ne 2019., ne 2020. gadā vairāk naudas ceļiem nebūs, izejot gan no budžeta vajadzībām, gan valdības prioritātēm.
Tāpēc šajos gados jāskatās, kā tos līdzekļus, kas tiek piešķirti, varam izmantot pēc iespējas racionāli un efektīvi – skatoties gan uz prioritātēm, gan veicamo darbu kvalitātes nodrošināšanu, gan iepirkumu sistēmas caurspīdīgumu. Un tad, jau sākot no 2021. gada, es redzu iespēju, piemēram, saistībā ar akcīzes nodokļa palielināšanu dīzeļdegvielai, vismaz runāt, ka daļa no šīs naudas pienāktos autoceļu remontiem.
Visu interviju lasiet avīzes Diena pirmdienas, 29. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
vika
elementāri
Vilnis