Mūrniece minēja, ka ir nesen atgriezusies no konferences Šveicē, kas bija veltīta Ukrainas atjaunošanai, kur viņai bijusi iespēja tikties ar Ukrainas parlamenta priekšsēdētāju Ruslanu Stefančuku. Viņš norādījis, ka Ukrainai šobrīd nepieciešama ne tikai valstu solidaritāte Ukrainas atjaunošanā, bet arī ieroču piegādes, kas valstij patlaban ir vissvarīgākais atbalsta veids.
Tāpat Mūrniece pauda, ka ir ne tikai jāturpina jau ieviestās sankcijas, bet ir jādomā par jaunām sankcijām pret Krieviju un par tālāku tās izolēšanu starptautiskajā telpā, kamēr Krievija turpina karu Ukrainā. Tāpat nepieciešams sekmēt demokrātiskās pasaules vienotību, lai Krievijas brutālajai agresijai sniegtu spēcīgu atbildi.
Spānija delegācijas vizīte iesākusies ar karā mirušā Ukrainas fotožurnālista Maksa Levina izstādes aplūkošanu Saeimā. Viņa darbu fotoizstāde atrodas arī Spānijas parlamentā.
Saeimas priekšsēdētāja minēja, ka ir īpaši svarīgi, ka NATO ir sākusi runāt atklāti, skaidri pasakot, ka Krievija ir agresors, un tas viņas ieskatā arī atspoguļojas NATO stratēģiskā koncepta maiņā. Kā lielu ieguvumu no nesen aizvadītā NATO samita Madridē Mūrniece izcēla brigādes līmeņa spēku izvietošanu Latvijā. Ir ļoti būtiski, ka NATO tiek stiprināta un ka tiek domāts arī par austrumu flanga stiprināšanu, atzīmēja politiķe.
Kā norādīja Mūrniece, šobrīd Ādažu militārajā bāzē uzturas aptuveni 500 Spānijas karavīru, kas ir otrs lielākais militārais kontingents NATO kaujas grupas sastāvā Latvijā. Politiķe izteica pateicību par Spānijas ieguldījumu Baltijas gaisa telpas patrulēšanā NATO misijas ietvaros. "Bet vislielākais paldies šodien ir par pretgaisa aizsardzības sistēmas nosūtīšanu uz Latviju," uzsvēra Mūrniece. Tāpat viņa pateicās Spānijas delegācijai par "augsta līmeņa vizīti".
Spānijas parlamenta priekšsēdētāja Bateta Lamanja pateicās Mūrniecei par silto uzņemšanu un laipno sagaidīšanu, minot, ka delegācija ir jutusies kā mājās. Šī vizīte iezīmē jaunu attiecību sākumu starp Latviju un Spāniju, ko principā ir radījusi Krievijas invāzija Ukrainā, atzīmēja politiķe.
Spānijā ir viesojies Latvijas ārlietu ministrs, tāpat arī Latvijā divas reizes ir bijis Spānijas premjerministrs, norādīja Bateta Lamanja, minot, ka valstu sadarbība kļūst arvien ciešāka. Tāpat viņa uzskata, ka ir ļoti svarīgi, ka gan Spānija, gan Latvija ir gan Eiropas Savienības (ES), gan NATO dalībvalstis, abas organizācijas dēvējot par enkurpunktiem un kā svarīgākās organizācijas, kas var likt kaut ko pretī Putina agresijai Ukrainā.
"Lai gan Spānija un Latvija atrodas diezgan tālu viena no otras, mēs tomēr jūtamies ļoti tuvi emocionālā ziņā, jo karš Ukrainā ir padarījis arī Spāniju par valsti, kura faktiski robežojas ar karadarbības zonu, esot NATO dalībvalsts," pauda Bateta Lamanja. Spānija izjūt kara šausmas un noziegumus tikpat spēcīgi kā Latvijas iedzīvotāji, minēja politiķe. Valstu parlamentu vadītājas tikšanās laikā ir nonākušas pie secinājuma, ka abām valstīm ir daudz kopīga - kopīgas vērtības, kuras kopīgi jāaizsargā, atzīmēja Spānijas Deputātu kongresa prezidente.
Vienotība ir svarīgākais elements, kas ļaus stāties pretī Putina agresijai, uzsvēra Bateta Lamanja. Arvien vairāk jāpaplašina vairāku valstu savstarpējās attiecības gan aizsardzības ziņā, gan attiecībā uz bēgļiem, gan attiecībā uz tiesiskumu, labklājību un mieru. "Visiem kopā ir jāstrādā pie tā, lai mēs beidzot izbeigtu šo agresiju un lai Eiropa varētu atkal balstīties uz tām vērtībām, kas ir tās pamatā - demokrātiju, labklājību, mieru un saticību," runas nobeigumā atzīmēja Spānijas politiķe.
Kā ziņots, oficiālā vizītē Latvijā līdz 9.jūlijam uzturēsies Spānijas Karalistes Deputātu kongresa prezidente Meričela Bateta Lamanja un viņas vadītā delegācija, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienests.