Aizvadītā gada noslēgums arī Baltijas valstīs bijis īpaši spraigs, ar burtisku naudas cīņu starp aģentūrām un zīmoliem, lai tikai izveidotu sadarbību ar vēlamajiem digitālā satura autoriem. Iepriekš minētais atkal apliecina digitālā satura veidotāju nozīmīgumu mārketinga un reklāmas tirgū, kā arī zīmolu attīstībā. Tostarp arvien vairāk notiek sociālo un tradicionālo mediju robežu saplūšana, kad digitālā satura autori kļūst, piemēram, par televīzijas sejām. Ir pilnīgi skaidrs, ka šī tendence ne vien neplāno mazināties, bet tieši pretēji – kļūst aizvien pieprasītāka. Aizvadītais gads arī Latvijā bijis īpaši izaicinošs un interesants, un no tā ir vērts atcerēties arī dažas mācības.
Sodi, kas, iespējams, sakārtos influenceru mārketinga nozari
2021. gada pavasarī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pirmo reizi uzlika reālus naudas sodus par negodīgu komercpraksi divām influencerēm – kopā 2500 eiro apmērā. Turklāt gada beigās Administratīvā rajona tiesas Jelgavas tiesu nams atstāja spēkā PTAC piemēroto sodu vienai no influencerēm, kas bija iesniegusi pieteikumu par PTAC lēmuma atcelšanu.
Influenceru mārketingā visas iesaistītās puses ir vienlīdz atbildīgas par savu pienākumu apzinīgu izpildi. Influencera galvenais uzdevums ir ievērot pasūtītāja un PTAC izvirzītos noteikumus, taču sekotājiem jāspēj kritiski filtrēt saturu, paņemot sev tikai to, kas tiešām nepieciešams.
Ik pa laikam sociālajos tīklos var manīt, ka PTAC sazinās ar digitālā satura veidotājiem, ja ir aizdomas par negodīgo komercpraksi, un tā ir pozitīva iezīme, ņemot vērā, ka influenceru mārketingā, tāpat kā visās citās nozarēs, ir savi noteikumi, ar kuriem katram digitālā satura veidotājam ir jāiepazīstas un tie ir jāievēro.
Influenceru reputācijas riski
Pēdējie gadi Covid-19 ietekmē ir nesuši papildu potenciālos reputācijas riskus ne vien zīmoliem, bet arī valsts un pašvaldību iestādēm. Galvenais risku iemesls ir vērtību nesakritības digitālā satura autoriem un pasūtītājiem, viena no tādām lietām ir publiska nostāja Covid-19 ierobežojumu, vakcinācijas un citos jautājumos. Pērnā gada jūlijā šis bija viens no iemesliem, kāpēc Rīgas dome pārtrauca sadarbību ar digitālā satura autoru. No pieredzes var teikt, ka arī valsts institūcijas uz digitālā satura autoru vai viedokļa līderu piesaisti raugās salīdzinoši piesardzīgāk nekā pirms pandēmijas vai pandēmijas sākumā. Īpaši tas ir jūtams ar veselību saistītās jomās, kur darbojas princips “labāk desmitreiz nomēri (pārbaudi) un tikai tad izvēlies kampaņas vēstnesi/digitālā satura autoru”. No tā var secināt, ka ir jāveic ļoti rūpīga analīze, izvēloties digitālā satura autoru sadarbībai, kā arī, nedefinējot svarīgākos jautājumus līgumā jeb neparedzot tajā potenciālos reputācijas apdraudējuma riskus, var rasties problēmas pārtraukt šāda veida sadarbību. Savukārt digitālā satura autoru pusē ir jāatceras, ka popularitāte uzliek arī pienākumus jeb savā ziņā uzvedības kodeksu, gluži kā publiskām personām vai amatpersonām, kurām arī pēc darba laika ir jāuzvedas korekti un kuru amata viedoklis ir grūti vai nemaz nav nodalāms no privātā.
Vakars, kad izslēdzās gaisma un izrādījās, ka mums apkārt ir cilvēki, turklāt diezgan interesanti
Pagājušajā gada 4. oktobrī mēs piedzīvojām vienu zīmīgu vakaru – Instagram, Facebook un WhatsApp sociālo mediju platformu darbību apstāšanos. Šis vakars izraisīja divējādas emocijas – digitālā satura autori, uzņēmumi, aģentūras piedzīvoja vieglu panikas lēkmi, savukārt sociālie tīkli, kuri kādu mirkli bija atstāti novārtā, piedzīvoja atkārtotu slavas mirkli, piemēram, Twitter. Protams, bija interesanti vērot, kā cilvēki joko par to, ka, izrādās, mums apkārt ir arī reāli cilvēki, ne tikai tie, kas ir sociālajos tiklos, taču šis vakars lika arī uzdot jautājumus, vai satura veidotājiem nav laiks aktīvāk piedomāt pie savas darbības diversificēšanas vairākās sociālo tīklu platformās, lai, atkārtojoties šādai situācijai, mazinātu riskus un zaudējumus.
Protams, ne tikai digitālā satura veidotājiem, bet arī kampaņu organizatoriem šis bija īpašs gadījums, kurš pierādīja, cik lielu nozīmi viena diena var atstāt uz kampaņu rezultātiem, ko pieredzējām arī mēs.
Nodokļu dēļ Latvija zaudē konkurētspēju Baltijā
Ar nožēlu jāatzīst, ka, pateicoties Latvijas nodokļu sistēmas sniegtajām iespējām, mūsu digitālā satura autori bieži vien zaudē konkurētspēju Baltijas tirgū. Nav nekāds noslēpums, ka vairums Latvijas digitālā satura autoru strādā ar autoratlīdzības līgumiem vai maksā mikrouzņēmuma nodokli, kas pie noteikta apgrozījuma noteikto pamatsummu palielina par 25 – 40%.
Ikdienā, veidojot kampaņas Baltijas līmenī, kur sadarbības partneri ir uzņēmumi no visas pasaules, ik reizi nonākam pie jautājuma, kāpēc Latvijas digitālā satura veidotāji ar mazāku sekotāju skaitu ir dārgāki nekā, piemēram, Igaunijas vai Lietuvas. Protams, aģentūrām un zīmoliem ideālais variants būtu, ja visi sadarbības partneri būtu SIA, kas maksā valsts budžetā PVN, taču diez vai tā kādreiz būs, tāpēc, cerot uz labāko, mēs turpinām “asināt” savas argumentēšanas spējas, lai ārvalstu uzņēmumiem skaidrotu šos iemeslus.
Produktu atsauksmju nozīmīgums turpina augt
Pērn arvien lielāku nozīmīgumu ieguva līdz šim novārtā atstātais, bet ļoti būtiskais review marketing jeb godīgas atsauksmes par jauniem vai jau esošiem produktiem. Dažādi pētījumi rāda, ka vidēji 70-85% cilvēku, pirms iegādājas sev vēlamos produktus un pakalpojumus, lasa un meklē par tiem atsauksmes, tātad šī sadaļa ir must have ikvienā produktu mājaslapā, kas kopš Covid-19 ēras sākumā ir vēl vairāk palielinājusi savu aktualitāti.
Latvijā un Baltijā šī ir nepamatoti maz izmantota metode, kas tiešā veidā palīdz klientam veikt pirkumus. Jāatzīst, ka SIA Womstar ir teju vienīgais specializētais atsauksmju iegūšanas uzņēmums Baltijā, kas ļauj patērētājiem iepazīties un sniegt par produktiem godīgas atsauksmes, tādējādi veicinot produktu atpazīstamību un pārdošanu.
Ardievu influenceri, esiet sveicināti, digitālā satura autori!
Jau gadiem tiek lauzti šķēpi par to, kā tad īsti būtu jāsauc visiem zināmie influenceri? Tad nu lūk, 2021. gadā tika apstiprināts Latvijas Blogeru un Influenceru asociācijas, kas ir diskreditējusi sevi, pateicoties tās vadītājas reputācijas problēmām, piedāvātais termins. Turpmāk influenceri pareizi jādēvē par digitālā satura autoriem!
Atskatoties uz 2021. gada notikumiem, svarīgi pieminēt arī 2022. gada prognozētās influencera mārketinga tendences, kuras vērts piefiksēt, plānojot digitālā satura autoru piesaistīšanu sava zīmola tālākai attīstībai.
- Tendence, kas iezīmējās jau 2021. gadā (un vēl vairāk pieaugs arī šajā gadā), ir digitālā satura autoru un zīmolu vēlme īstermiņa sadarbību nomainīt pret ilgtermiņa. Ilgtermiņā ir daudz vieglāk sekotājiem sniegt objektīvu produktu un pakalpojumu izklāstu, kas vienas reizes sadarbību pārvērš īstā draudzībā, sniedzot digitālā satura autoru sekotājiem vēl personalizētāku saturu.
- Pieaugot pieprasījumam pēc influenceriem, pieaug arī zīmolu un uzņēmumu šķirošana – iespēja izvēlēties tikai tos sadarbības partnerus, kuri vislabāk atbilst veidotajam saturam. Šis aspekts varētu apgrūtināt satura veidotāju atlasi zīmoliem.
- Tāpat arī influenceru mārketinga izaugsme paplašinās digitālā satura veidotāju iespējas koncentrēties uz specifiskām tēmām, sniedzot sekotājiem ļoti konkrētu saturu. Šī tendence attīstās tieši jauno digitālā satura autoru vidū.
- Lai arī vēl joprojām ļoti daudzi zīmoli izvairās no nano un mikro influenceru piesaistes, pieprasījums pēc tiem kļūs tikai lielāks. Iemesls tam ir makro un mega influenceru satura rādītāji (sasniegtā auditorija, iesaiste u. tml.) attiecībā pret nano influenceru rādītājiem.