Patlaban dominē tas, ko var definēt ar vārdu "bardaks". Intervija ar Māri Saukānu

Vai patlaban ir kāds, kurš piedalījies Nacionālās bibliotēkas būvniecībā, bet nav saņēmis samaksu?

Jā, šādu uzņēmumu, kas vēl gaida samaksu par padarīto darbu, ir ļoti daudz, un tā ir mūsu, Nacionālās būvkompāniju apvienības, atbildība – panākt, lai par padarīto darbu tiek samaksāts. Te jāuzsver, ka jebkurš uzņēmējs neatkarīgi no tā, vai viņš strādā būvniecībā vai citā nozarē, balstās uz tiesisko paļāvību un cer, ka valsts sektors būs labas prakses paraugs un samaksās uzņēmējiem to, kas ir jāsamaksā par padarīto darbu.

Drīzumā tiek plānota Rail Baltica dzelzceļa būvniecība, un nākotnē būs vēl citi būvniecības projekti, kuros būs jāsadarbojas valsts sektoram ar uzņēmējiem. Kā uzņēmējiem nenonākt situācijā, ka viņiem nesamaksā par padarīto darbu?

Rail Baltica tiešām ir ļoti liels projekts. Latvijas būvniecības nozares uzņēmēji ir profesionāli ļoti auguši un spēj realizēt laikmeta prasībām atbilstošus projektus, kas ir svarīgi ne tikai visas Latvijas mērogā, bet arī starptautiskā līmenī. Manuprāt, par savu kompetenci vairāk būtu jādomā valsts sektora pārstāvjiem. Valsts sektorā nepieciešams pieņemt darbā dažādu nozaru, arī būvniecības nozares profesionāļus, kuri var ar uzņēmējiem runāt, kā mēdz sacīt, vienā valodā. Ja valsts sektora pārstāvji spēs runāt vienā valodā ar uzņēmējiem, tad būs iespējams izvairīties no daudziem nevajadzīgiem konfliktiem. Ir vajadzīgi tādi līguma parakstītāji, kuri spēj redzēt ne tikai līgumu, bet arī darba gaitu, jo ne jau līgums izdara darbu, bet cilvēki – inženieri, strādnieki un visi citi iesaistītie – izdara darbu. Valsts sektora pārstāvji nevar strādāt tikai kabinetā ar A4 formāta papīra lapām un datoru, tad veiksmīga rezultāta nebūs. Protams, cilvēkiem var nebūt pieredzes tieši tādā projektā, kāds jāīsteno, taču svarīgi ir, lai būtu izpratne par reālo situāciju nozarē un par to, kā notiek darbi, piemēram, būvlaukumā. 

Jums ilgo darba gadu gaitā ir arī pozitīva pieredze sadarbībā ar valsts un pašvaldību sektoru?

Neapšaubāmi. Mūsu uzņēmums – RBSSKALS – strādā 25 gadus, un mums ir bijuši visdažādākie pasūtītāji gan no valsts sektora un pašvaldībām, gan no privātā sektora, gan no ārvalstu investoru vides. Mums ir ļoti daudz pozitīvas pieredzes piemēru, kas apliecina, ka mūsu darbs un ar to saistītais sabiedriskais labums tiek augstu vērtēts. Taču nevar noliegt arī negatīvas pieredzes esamību kā iepriekš minētajā Nacionālās bibliotēkas gadījumā, kas gan ir šāds vienīgais gadījums. Es uzskatu – KM rāda ļoti sliktu piemēru, un tiešām gribu skaidrojumu no ministrijas par to, par kādiem papildu līdzekļiem ir runa, ja ir skaidri redzams, ka mēs projektā esam nodrošinājuši līdzekļu ekonomiju. Es arī gribu no ministrijas skaidrojumu, kāpēc nav nekādas intereses apliecināt labas prakses piemēru un pārtraukt tiesvedību, iziet mediācijas procesu un panākt savstarpēji pieņemamu risinājumu. 

Pieļauju, ka uzņēmējs, piesakoties publiskā iepirkuma konkursā, uzticas valsts sektoram. Kā izvērtēt to, ka uzticēties nedrīkst?

To nevar izvērtēt matemātiski, svarīga ir sadarbība.

Patlaban dominē tas, ko var definēt ar vārdu "bardaks". Taču uzņēmēji to nevar novērst.

Mani novērojami liecina – pēc tam, kad bija traģiskais notikums vienā no pilsētas mikrorajoniem (Zolitūdes traģēdija – red.), šķita, ka notikusī traģēdija liks aizdomāties par tās cēloņiem, taču šis notikums būvniecības nozarē starp uzņēmējiem un izpildvaru radīja vēl lielāku plaisu, nekā bija līdz tam, un tagad jau šī plaisa ir pārtapusi par milzīgu aizu. Izpildvara dara visu iespējamo, lai nebūtu ne par ko vai gandrīz ne par ko jāuzņemas atbildība, un domā nevis par projekta realizāciju, bet par to, kā aizstāvēsies. Visi resursi ir labi tam, lai tikai aizstāvētos. KM nav bijusi pietiekami atbildīga un pietiekami drosmīga, lai pieprasītu no valsts budžeta tik daudz naudas, cik nepieciešams, un tagad izmanto pat tādu argumentu, ka būvnieki tērē nodokļu maksātāju naudu, taču jāņem vērā, ka ne jau būvnieki izdomāja Nacionālās bibliotēkas projektu, un galu galā mēs, būvnieki, arī esam nodokļu maksātāji, mēs arī esam daļa no Latvijas sabiedrības. Nav saprotams, kāpēc KM cenšas mūs atdalīt no pārējās sabiedrības un definēt kā pārējai sabiedrībai īpaši nelabvēlīgu kastu? Manuprāt, uzņēmēji valstij ir ļoti vajadzīgi, un uzņēmēji ir ļoti iederīgi veselīgā ekonomikā. 

Ko jūs pats kā uzņēmējs ar šodienas pieredzi būtu darījis citādi? Nebūtu iesaistījies Nacionālās bibliotēkas būvniecības projektā?

Es nebūtu mainījis neko. Būtu rīkojies tāpat, kā rīkojos, – būtu piedalījies šajā projektā, būtu būvējis. Uzskatu, ka 25 gadus RBSSKALS bija labs piemērs citiem uzņēmumiem, mums bija savs redzējums par godprātīgu uzņēmējdarbību un godprātīgām savstarpējām attiecībām. Ja kāds cits to izmanto, tad tas ir viņa paša jautājums.