Finanšu ministrija (FM) vēstulē Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai norādījusi, ka FM neatbalsta Veselības ministrijas (VM) priekšlikumu aizliegt Latvijas tirgū elektronisko cigarešu šķidrumus, to sastāvdaļas un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromātvielas, argumentējot, ka, ieviešot šo aizliegumu, valsts budžetā netiks iekasēti ievērojami akcīzes nodokļa un PVN ieņēmumi. Gan nojaušams, ka tādējādi varētu ne tikai netikt iekasēti nodokļi, bet arī palielināties ēnu ekonomikas daļa nozarē.
Šo viedokli gatavoja FM kopā ar VID speciālistiem. Galvenais šādas pozīcijas apsvērums ir, ka, aizliedzot, ierobežojot garšas, smaržas un arī nikotīna daudzumu šajos produktos, pēc būtības sanāks tā, ka šie produkti vispār nedrīkstēs atrasties Latvijā, jo elektroniskās cigaretes pilnībā bez jebkādām garšām nozīmē visu šo preču aizliegumu, tas attieksies arī uz nikotīna spilventiņiem – tie visi iziet ārā no legālā tirgus. FM satrauc tas, ka rezultātā nodokļos netiktu iekasēts ap 10 miljoniem eiro gadā, kas ir pilnīgi reāls skaitlis, jo par elektronisko cigarešu uzpildes šķidrumiem pērn iekasēja 7,4 miljonus eiro akcīzes nodokli, bet par nikotīna spilventiņiem – 1,7 miljonus eiro. Ja tam pieskaitām PVN, tie ir ap 10 miljoniem eiro, kas vienkārši neienāks valsts budžetā. Uzliekot šos ierobežojumus, šī prece nedrīkstēs tikt tirgota Latvijā, taču mēs neesam izolēti no visas ES, un, ja citur šīs preces ir atļautas, tad arī Latvijā tās būs pieejamas. Sanāk tā – mēs atsakāmies no ieņēmumiem valsts budžetā, bet nepanākam galveno mērķi, kas ir domāts ar VM iniciētajiem normatīvu grozījumiem, – izskaust šīs preces no Latvijas. Tās vienkārši nonāks nelegālajā tirgū, tostarp pie jauniešiem, un tā patiesībā ir ļoti liela problēma Latvijā. Lai to novērstu, nepieciešams papildu finansējums uzraudzības iestādēm, galvenokārt policijai un arī Veselības inspekcijai, taču patlaban šādi līdzekļi netiek paredzēti. Rezultātā ir risks, ka elektronisko cigarešu smēķēšana tik un tā netiks ierobežota, jo šīs preces tāpat atradīsies Latvijā, tikai nelegālā apritē. VM gan šajā kontekstā piesauc Igaunijas un Lietuvas pieredzi, proti, Igaunijā šīs garšas ir aizliegtas jau vairākus gadus, bet tur ir atļauta tabakas un mentola garša elektroniskajām cigaretēm. Taču Igaunijas kontrolējošās iestādes atzīst, ka šīs preces tāpat atrodas veikalos, tikai uz elektroniskās cigaretes iepakojuma uzlīmēta jauna uzlīme, noslēpjot garšas norādi.
Bet var taču tādas preces konfiscēt.
Lai šādas preces izņemtu no tirdzniecības un pierādītu, ka tās ir aizliegtas garšas, nepietiek ar viena cilvēka testēšanu, tas jāpierāda laboratoriski, taču šādu laboratoriju Baltijas valstīs nav, lietuvieši izmanto laboratoriju Dānijā, bet tur viena parauga testēšana izmaksā 370 eiro ar nosacījumu, ja sūta uzreiz trīs paraugus. Tas attiecīgi nozīmē izmaksas valstij. Veselības inspekcijas pārstāvji gan Saeimas komisijā norādīja, ka likumprojekts paredz, ka testu izmaksas sedz pats uzņēmums, ja tiek konstatēts pārkāpums. Taču jebkurā gadījumā sākotnēji šiem līdzekļiem ir jābūt valstij, bet tas patlaban nav paredzēts. Ja vienā veikalā ir 200–300 šķidrumu iepakojumu, tad, lai veiktu tiem visiem testēšanu, tas prasa milzīgus resursus. Lietuvā šīs garšas aizliedza no pagājušā gada 1. jūlija, taču arī šīs valsts kontroles dienesti atzīst, ka izkontrolēt normatīvu izpildi ir teju neiespējami, jo nav cilvēkresursu. Ir jautājums, vai Latvijas dienestiem pietiek resursu tik plašām kontrolēm, jo šo produktu klāsts ir milzīgs. Protams, ļoti augstu mērķu – sabiedrības veselības – vārdā būtu pareizi pilnībā aizliegt smēķēšanas produktus Latvijā, taču jautājums ir par kontrolēšanas kapacitāti. VID un FM pozīcija ir – mēs esam par stingri kontrolētu legālo tirgu, nevis par absolūti nekontrolējamu nelegālo tirgu. Ja VM teiktu, ka mēs 2040. vai 2050. gadā paredzam, ka Latvijā vispār nebūs smēķējamu produktu, labi, ejam uz to, pamazām sagatavojot sabiedrību, uzņēmējus, ka šāds bizness nav perspektīvs. Bet, šādā veidā strauji aizliedzot viena produkta kategorijas esamību legālajā tirgū, tas diemžēl izskatās pēc nozares savstarpējām cīņām par produktu kategorijām. Es neesmu eksperte un neņemos spriest, kurš no šiem produktiem ir kaitīgāks, kurš mazāk kaitīgs, bet skaidrs, ka klasisko tabakas izstrādājumu tirgus šobrīd ir apdraudēts jauno produktu dēļ. Nekādā veidā neaizstāvu elektronisko cigarešu vai nikotīna spilventiņu tirgotājus un produktus kā tādus, pieļauju, ka tie noteikti ir kaitīgi veselībai, bet te ir runa par valsts iejaukšanos biznesa nozares savstarpējā sabalansētībā.
Cik lieli riski ir ar tirdzniecības aizliegumu palielināt nelegālo tirgu – gan absolūti melno, gan tā saukto balto kontrabandu, kad šīs preces ievedīs no citām ES valstīm, kur tās nav aizliegtas. Un kam būtu jāveic kontrole – VID, muitai, robežsargiem, policijai?
Cīņā ar ēnu ekonomiku un kontrabandu ir svarīga iestāžu sadarbība, un te gribu uzslavēt visu jūsu pieminēto struktūru veiksmīgo sadarbību, tāpēc cīņa ar nelegālo tirgu pēdējos piecos septiņos gados ir krietni uzlabojusies. Runājot par cigaretēm, kas ir lielākais izaicinājums un ēnu sektora daļa, ir starptautiski pētījumi, kas rāda, ka pērn 3. ceturksnī 17,8% no kopējā cigarešu apjoma Latvijā bija nelegālas, no tām lielākā daļa bija kontrabanda – tas ir par 2% vairāk nekā gadu iepriekš. Vēl 2010. gadā nelegālo cigarešu apjoms bija 44%. Pēdējo desmit gadu darbs ir tiešām sekmīgs, un konfiscēto cigarešu daudzums aizvien ir milzīgs. Tajā pašā laikā Krievijas kara Ukrainā un sankciju rezultātā kontrabandas apjoms pērn ir samazinājies trīs reizes. Skaidrs, ka kontrabanda nekad pilnībā neizsīks. Starptautiskie eksperti aplēsuši, ka nelegālais tabakas rūpals ir teju ienesīgāks par narkotiku biznesu. Vienlaikus Latvijā ir pieaudzis nelegālo cigarešu ražotņu skaits – katru gadu tiek uzietas trīs četras šādas ražotnes –, bet tiesībsargi sekmīgi strādā, lai šādus ēnu biznesus atklātu un pārtrauktu.
Cik liela ir nelegālā tirgus daļa Latvijā alternatīvo tabakas izstrādājumu tirgū?
Elektroniskās cigaretes un tabakas spilventiņi ir pēdējos gados tirgū ienākusi prece. Visas valstis šobrīd tikai taustās, kā to īsti regulēt, kontrolēt vai ierobežot, līdz ar to precīzu datu par nelegālā tirgus daļu praktiski nav. Pati nozare ēnu tirgus daļu min ap 40% – gan kontrabanda, gan ES iekšējo robežu ietvaros pārvadātie izstrādājumi. Viens jautājums ir par nodokļiem, kas VID uztrauc, bet otrs ir par kvalitāti – vai nelegālie produkti nav bīstami veselībai. Legālajā tirgū esošās e-cigaretes un šķidrumus reģistrē vienotā datubāzē, tās ir attiecīgi sertificētas un tiek kontrolēta to kvalitāte. Savukārt nelegālais rūpals ir vieta, kur var parādīties nezināmas izcelsmes produkti. Lietuvas presē jau ir izskanējis, ka skolēni smēķē ierīces, kuru šķidrumam piejaukta žurku inde. Tāpēc viens ir tas, ka [aizlieguma gadījumā] zaudēsim 10 miljonu eiro valsts budžetā, bet otrs – nelegālo produktu sastāvs netiks kontrolēts. Jo straujš aizliegums nenozīmē automātisku šo preču izskaušanu no tirgus, kā to pierāda arī mūsu kaimiņvalstu pieredze. Līdz ar to cilvēkus, kuri pieraduši lietot šos produktus, valsts ar normatīvu regulējumu faktiski piespiedīs iet uz nelegālo tirgu un iegādāties nezināmas izcelsmes, iespējams, ļoti kaitīgus produktus. Tātad, ja šobrīd nelegālā daļa ir ap 40%, skaidrs, ka likuma spēkā stāšanās gadījumā tie būs jau 100%.
VID un FM bija tie, kas sāka regulāru šā tirgus segmenta aprites sakārtošanu: kamēr VM vēl tikai vēlējās regulēt elektroniskās cigaretes un tabakas spilventiņus, mēs jau bijām sākuši piemērot šiem produktiem akcīzes nodokli un kontrolēt aprites nosacījumus. No pagājušā gada uz katra šo preču iepakojuma jābūt akcīzes markai, kas apliecina preces legalitāti.
Būtiski saprast – ja ir veselībai kaitīga prece, tu to vari vai nu aizliegt, vai padarīt nepieejamāku patērētājam, uzliekot augstākus nodokļus, tādējādi to sadārdzinot un vienai sabiedrības daļai padarot nepieejamāku. FM un VID noteikti atbalstītu nodokļa celšanu aizvien vairāk, un tas dotu labāku rezultātu nekā pēkšņa šo preču pilnīga aizliegšana. Vienlaikus vairāk jāvirza cīņa ar to, no kurienes tas produkts nāk, jācīnās ar kontrabandu, nelikumīgu preču pārvietošanu un aizliegtās distances tirdzniecības faktisku ierobežošanu.
Vai nodokļu celšana nesekmēs nelegālo tirgu?
Piemēram, 2018. gadā par 40% samazinājās cigāru un cigarillu patēriņš ļoti strauja akcīzes nodokļa paaugstināšanas rezultātā. Bet tā ir specifiska preču grupa, un mēs nejutām nelegālā tirgus pieaugumu. Ar alkoholu bija līdzīgi – 2009. gadā akcīzi paaugstināja par 40%, lai krīzes periodā iegūtu papildu budžeta līdzekļus, taču tika panākts pretējs efekts – legālais tirgus kritās par 30% un samazinājās arī nodokļa ieņēmumi. Arī VM atzīst, ka cenu celšana ir būtisks instruments pieejamības mazināšanā, tomēr svarīgi nodokļu likmes celt pakāpeniski un ilgtermiņā paredzami, lai pakāpeniski mazinātu šo veselībai kaitīgo preču lietotāju skaitu, ņemot vērā, ka kaitīgo vielu lietotāji krasi nemainīs savus paradumus, tie meklēs iespēju iegādāties lētāku preci, tas ir, nelegālajā tirgū, jo katram cilvēkam ir sava robeža, pēc kuras viņš pārtrauks iegādāties preci. Un vēl – jebkuri likumos noteiktie ierobežojumi pamatā ietekmē legālos tirgotājus, bet nelegālo tirgu tas vispār neskar. Tieši tādēļ ir jārīkojas ilgtermiņā un pārdomāti – lai ar normatīviem nesagrautu legālo un attiecīgi kontrolēto tirgu un vienlaikus neradītu apstākļus nelegālā tirgus pieaugumam.