Viņš uzsvēra, ka Lielbritānija palīdz un arī turpinās sniegt palīdzību Ukrainai. Savukārt, runājot par ASV un Lielbritānijas attiecībām, eksperts atzīmēja, ka jāsagaida vidustermiņa vēlēšanas, kas ASV noritēs novembra sākumā, kad arī noskaidrosies, kādas būs varas attiecības starp ASV Senātu un Pārstāvju palātu.
Skudra pieļāva, ka atkarībā no vēlēšanu rezultātiem Trasa varētu kaut ko pamainīt valstu savstarpējās attiecībās, jo līdzšinējam Lielbritānijas premjerministram Borisam Džonsonam nebija ļoti labas attiecības ar ASV prezidentu Džo Baidenu, tomēr jāņem vērā, ka nav bijuši arī izteikti konflikti.
Runājot par Lielbritānijas attiecībām ar Krieviju, politologs norādīja, ka arī tur izmaiņu nebūs. Lielbritānija konsekventi īsteno sankciju politiku pret Krievijas uzņēmumiem un privātpersonām, un tas nemainīsies.
LETA jau rakstīja, ka cīņā par Lielbritānijas Konservatīvās partijas līdera amatu pirmdien uzvarējusi līdzšinējā ārlietu ministre Trasa, kas automātiski kļūs arī par nākamo premjerministru.
Par Trasu balsojuši 81 326 Konservatīvās partijas biedri, kamēr viņas sāncensi bijušo finanšu ministru Riši Sunaku atbalstījuši 60 399 toriji.
Balsošanā piedalījās aptuveni 170 000 Konservatīvās partijas biedru. Tā ir niecīga daļa no Lielbritānijas elektorāta.
Trasa, uzzinot par uzvaru, paziņojusi, ka jūtas pagodināta par ievēlēšanu pēc "vienas no garākajām darba intervijām vēsturē".
"Es aģitēju kā konservatīvā, un es vadīšu [valsti] kā konservatīvā," solīja Trasa, cildinot toriju vērtības - zemus nodokļus un personīgo atbildību.
Viņa sola drosmīgu plānu enerģijas krīzes risināšanai, taču plašāka informācija par jaunās premjeres iecerēm gaidāma tuvākajās dienās.
Trasa būs trešā sieviete Lielbritānijas premjerministres amatā aiz Terēzas Mejas un Mārgaritas Tečeres. Oficiāli premjerministra amatu viņa ieņems otrdien pēc tam, kad Boriss Džonsons būs iesniedzis savu atlūgumu Lielbritānijas karalienei Elizabetei II.
Elizabete II Džonsona atlūgumu un pēc tam jauno Lielbritānijas premjerministri otrdien pieņems Balmoralas muižā Skotijā, nevis Bekingemas pilī. Šāds lēmums pieņemts karalienes kustību problēmu dēļ.
Džonsons, kurš premjerministra amatā stājās pirms trim gadiem, 7.jūlijā bija spiests atkāpties vairāku skandālu dēļ, kas cita starpā saistīti ar karantīnas režīma pārkāpumiem Dauningstrītā, izšķērdīgu savas oficiālās rezidences renovāciju un nepiedienīgā uzvedībā apsūdzēta kandidāta iecelšanu augstā amatā. Viņš turpināja vadīt partiju un valdību, līdz kļūs zināms jaunais toriju līderis.
Trasa savā īsajā uzvaras runā veltīja atzinīgus vārdus Džonsonam, tai skaitā viņa paveiktajam breksita jautājumā un Covid-19 pandēmijas laikā, un norādīja, ka Džonsonu apbrīno no Kijivas līdz Kārlailai.
Pētījumu centra "YouGov" augusta beigās veiktā aptauja liecināja, ka 53% respondentu uzskata, ka Trasa būs slikta vai briesmīga premjerministre. 43% aptaujāto pauda neticību, ka Trasa spēs tikt galā ar pieaugošo dzīves dārdzību, augošajām enerģijas cenām un inflāciju.
Laikraksts "The Sunday Times" norāda, ka Trasu jaunajā amatā gaida smagākais darbs kopš Tečeres laikiem.
Miljoniem cilvēku uzskata, ka enerģijas cenām pieaugot par 80% no oktobra un vēl vairāk no janvāra, viņiem šoziem nāksies izvēlēties starp ēšanu un apkuri, liecina sabiedriskās domas aptaujas.
Laikraksti "The Times" un "Daily Telegraph" pirmdien ziņo, ka Trasa apsver enerģijas cenas iesaldēšanu patērētājiem, un valdības kompensācijas piegādātājiem.
Aptaujas liecina, ka sabiedrība atbalsta pirmstermiņa parlamenta vēlēšanu rīkošanu, un konservatīvajiem tādā gadījumā nebūs viegli noturēties pie varas.
Trasa kļuva par ārlietu ministri pirms gada. Pirms tam viņa strādāja dažādās ministrijās. Viņa savu politisko karjeru sāka vēl pusaudzes laikā, sākotnēji pieslejoties liberāldemokrātiem, bet pēc tam pārejot pie konservatīvajiem.
2016.gadā viņa iestājās par Lielbritānijas palikšanu ES, bet mainīja savu nostāju, kad vairums birtu atbalstīja izstāšanos no savienības.