Premjers cer uz Saeimas deputātu izpratni, strādājot ar nākamā gada budžetu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien sākusi izskatīt ar nākamā gada budžetu saistītos likumprojektus. Komisijas sēdes sākumā Kariņš skaidroja, ka budžeta un politikas veidošana iezīmē mērķi Latviju virzīt uz Ziemeļeiropas labklājības modeli.

Kariņš atgādināja, ka arī Skandināvijas valstis ne vienmēr bijušas "labklājības meka, kādu mēs to zinām tagad". Zviedrija pagājušā gadsimta vidū īstenojusi reformas, tādējādi īstenojot mērķtiecīgu politiku. "Ja mēs kā valsts nospraudīsim sev mērķi un pie tā strādāsim, mēs to sasniegsim. Mēs bijām nosprauduši sev mērķi tikt NATO un Eiropas Savienībā, ko arī īstenojām," teica premjers. Viņš akcentēja, ka galvenais ir nenovirzīties no mērķa, atgādinot, ka tas ir ilgstošs darbs.

"Ir diezgan viegli iedomāties gala rezultātu, bet, lai tur tiktu, jāmaina zināmi paradumi. Šajā sakarā valdība apņēmusies iekustināt vairākas reformas - ir administratīvi teritoriālā reforma, kas jau nonākusi Saeimā, izglītības sistēmas reforma, kā arī veselības aprūpes sistēmas reforma. Mērķis - kvalitatīvi pakalpojumi iedzīvotājiem un efektīvas sistēmas, lai neizšķērdētu līdzekļus," sacīja premjers.

Politiķis akcentēja, ka šoreiz valdība nodalījuši nodokļu politiku no budžeta veidošanas procesa, turklāt izdevies panākt zemāko algu atslogojumu, iedzīvotāju nodokli pazeminot. Kariņš uzsvēra, ka 2020.gada budžeta projektu nedrīkst uzskatīt par tikai koalīcijas partiju vēlētāju budžetu. "Budžets ir domāts mūsu valstij, nevis kādai konkrētai iedzīvotāju grupai," sacīja politiķis.

Kariņš atgādināja, ka arī nākamajā gadā aizvien paredzams ekonomikas pieaugums, izdevumu sadaļai nedaudz pārsniedzot 10 miljardus eiro. Liela daļa no budžeta pieauguma nonākusi labklājības nozarē pensiju palielināšanai. "Jau ar šo mēnesi pensijas tiek palielinātas, pensionāri devuši informāciju, kam pensija pieaugusi par 25-50 eiro," pastāstīja premjers.

Ministru prezidents uzsvēra, ka tāpat turpina palielināties aizsardzības budžets, lai noturētos virs 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). "Braucot uz Ādažiem, var redzēt, ka nauda tiek ieguldīta lietderīgi, bruņotie spēki tiek pilnveidoti, tehnika uzlabojas," teica politiķis.

Lielākais finansējuma pieaugums paredzēts veselības aprūpes jomā, sasniedzot 1,2 miljardus budžetā, vēl gan nesasniedzot 4% no IKP, atzina Kariņš, piebilstot, ka turpmākajos gados tāpat plānots nozares budžeta pieaugums 50 miljonu eiro apmērā ik gadu.

"Nākamais lielais postenis ir pedagogu algas, kā arī papildu astoņi miljoni eiro zinātnei, lai gan vēl ne tuvu neesam tam finansējuma līmenim, kas noteikts likumā," skaidroja politiķis, piebilstot, ka vēl ir virkne citu ieguldījumu.

"Kopumā ņemot, nākamā gada budžets ir kompromiss starp daudzajām objektīvajām vajadzībām. Ja mums būtu viena vajadzība, būtu viegli, bet mums ir daudzas jomas, kur nepieciešama nauda - mediķiem, policistiem, pedagogiem, ceļiem utt. Budžets ir izvērtēts piecu partiju starpā, tas atbilst valsts attīstības vajadzībām," pārliecināts Ministru prezidents.

Viņš saprot, ka cilvēki un arī politiķi gribētu, lai pārmaiņas notiktu ātri, taču vienlaikus viņš atgādināja, ka virknē nozaru problēmas pastāv ļoti ilgstoši, kas prasa sakārtot sistēmu, un tas prasa laiku.

"No visiem ministriem un partneriem jūtu cietu apņemšanos soli pa solim strādāt. Viss vēl nav atrisināts, bet īsajos deviņos mēnešos jau ir vairāki panākumi. Šis ir vairāk politisks budžets, jo bija parādījusies iespēja nelielu naudas summu sadalīt mūsu prioritātēm. Šī valdība ir arī citu valdību mantiniece - budžets ir solis attīstības virzienā," sacīja premjers.

Noslēdzot uzrunu, Kariņš akcentēja, ka cer uz Saeimas deputātu izpratni, strādājot ar nākamā gada budžetu, lai to varētu virzīt tālākai izskatīšanai un pieņemšanai parlamentā.

Kā ziņots, Saeima pagājušajā nedēļā izskatīšanai parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nodevusi likumprojektu par par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020-2022.gadam, kā arī likumprojektu Par valsts budžetu 2020.gadam.

Saeima apņēmusies nākamā gada budžetu izskatīt raiti, to pieņemot līdz valsts svētkiem. Paredzēts, ka pirmajā lasījumā budžetu varētu skatīt jau 30.oktobrī, savukārt otrais jeb galīgais lasījums budžetam varētu būt 13.novembrī un 14.novembrī.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) iepriekš uzsvēra, ka šis budžets ir īpašs ar to, ka pie tā strādājušas piecas koalīcijas partijas, kas nozīmē, ka katrai no politiskajām partijām bija jādomā arī par kompromisu. Līdz ar to nevarētu teikt, ka šajā budžetā ir kāda viena ļoti spilgta prioritāte, piebilda politiķe.

Budžeta projekts neapmierina opozīcijā darbojošos deputātus. Partijas Saskaņa politiķi, kuri jau līdz šim uzsvēruši, ka budžetu neatbalstīs, norādīja, ka nākamā gada budžets ir cinisks, turklāt šāda budžeta pieņemšana nozīmētu pārkāpt Saeimas deputāta zvērestu.

No 2020.gada budžetā plānotajiem izdevumiem desmit miljardu eiro apmērā 35% tiks novirzīti sociālajai aizsardzībai

Ministru kabinets iepriekš ārkārtas sēdē atbalstīja 2020.gada budžetu, kurā konsolidētie budžeta ieņēmumi prognozēti 9,89 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - desmit miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2019.gada budžetu, nākamgad ieņēmumi augs par 717,1 miljonu eiro, bet izdevumi - par 610,1 miljonu eiro.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2020.gadā prognozēti 6,88 miljardi eiro un izdevumi plānoti 7,22 miljardi eiro. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2019.gada plānu, ir 400 miljoni eiro jeb 5,9%. Izdevumu palielinājums ir 325,2 miljoni eiro, kas paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai.