Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +4 °C
Daļēji apmācies
Pirmdiena, 25. novembris
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne, Katrīne

Premjers: Jādomā par iespējām beigt tiesvedības procesu ar Muižnieku

Valdībai būtu jāmeklē ceļš, kā beigt tiesvedības procesu ar Indriķi Muižnieku saistībā ar viņa neapstiprināšanu Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā, šādu viedokli Latvijas Radio pauda premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers paziņoja, ka valdības lēmums Muižnieka jautājumā bijis pilnībā izglītības ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) atbildība, jo viņa uzstājusi, ka ir stingri argumenti Muižnieku neapstiprināt rektora amatā, taču tagad izrādās, ka tā tomēr nav. Mēs diezgan ilgi spriedām un valdībā secinājām, ka mēs nevaram būt tiesa, izteicās Kariņš un norādīja, ka valdība pieņēmusi lēmumu, kas faktiski nodeva šo jautājumu vērtēt tiesai. Attiecīgi tagad tieši ministrei esot jāpiedāvā, ko darīt tālāk.

Kariņš domā, - ja valdības lēmums Muižnieka jautājumā nav bijis pareizs, tad tas būtu jāatzīst, iespējams, būtu jāpārtrauc tiesāšanās un varētu Muižnieku apstiprināt LU rektora amatā. Politiķis pieļāva, ka varbūt šajā jautājumā tomēr ir vērts sagaidīt pirmās instances tiesas lēmumu, tomēr viņš neredzot, ko valsts no tiesāšanās varētu gūt.

Tā vietā premjers mudināja kolēģus valdībā koncentrēties uz augstskolu pārvaldības jautājumu sakārtošanu. Viņš atgādināja, ka izglītības ministrei līdz 17.decembrim ir jānāk klajā ar redzējumu, kā nākotnē Latvijā uzlabot augstākās izglītības pārvaldību.

Taujāts, vai šādos apstākļos Šuplinskai būtu jāatkāpjas no amata, Kariņš neatbalstīja šādu iespēju.

LETA jau ziņoja, ka Administratīvā rajona tiesa 30.septembrī apturēja LU rektoram Muižniekam nelabvēlīgo Ministru kabineta lēmumu, ar kuru viņš netika apstiprināts LU rektora amatā, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Apturot Ministru kabineta rīkojuma darbību, tiek apturētas visas ar to radītās tiesiskās sekas. Tādējādi Gvido Straube zaudē rektora vietas izpildītāja statusu un par rektora pienākumu izpildītāju ir atzīstams Muižnieks. Tāpat šobrīd ir zudis tiesiskais pamats atkārtoti organizēt rektora vēlēšanas, skaidroja tiesā. 

Šis tiesas lēmums nozīmē, ka līdz brīdim, kad lieta tiks izskatīta pēc būtības, jūnijā notikušās rektora vēlēšanas ir uzskatāmas par leģitīmām. Šobrīd vēl nav zināms, kad tiesa lietu skatīs pēc būtības.

Tiesa atzina, ka pastāv pamats pagaidu aizsardzības piemērošanai, jo pārsūdzētais rīkojums ir pirmšķietami prettiesisks un tā darbība varētu radīt būtisku kaitējumu, kura novēršana būtu ievērojami apgrūtināta vai neiespējama.

Tiesa pirmšķietami secināja, ka daļa no rīkojumā norādītajiem pārkāpumiem nav konstatējami, savukārt daļai nav tiesiskas nozīmes, jo tie nav tieši saistīti ar rektora ievēlēšanu vai ir nebūtiski.

Tiesas lēmums stājas spēkā nekavējoties, taču to var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 14 dienu laikā no tā pieņemšanas dienas.

Jau vēstīts, ka valdība augusta beigās pēc ilgām diskusijām nolēma neapstiprināt Indriķi Muižnieku LU rektora amatā, jo Izglītības un zinātnes ministrijas skatījumā rektora vēlēšanās ir pārkāpta Augstskolu likumā un likumā Par Latvijas Universitātes Satversmi noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi.

Top komentāri

Dželsomino melu zemē
D
Kariņš pauž stipri pacifistiskas idejas... Iespējams, ka tam ir vairāki iemesli, arī finansējuma glābšana Rakstu mājai.
Margarēta
M
Jo tālāk, jo trakāk! Kariņš klaji neatbalsta savas valdības ministru, faktiski viņu publiski uzmet, bet tajā pašā laikā neprasa arī viņas demisiju. Man liekas, tas, kas tagad valda valdībā, ir politiska šizofrēnija. Normālas valdības strādā kā vienotas komandas, ja kādam neuzticas, to nomaina. Laikam ir sasniegts jauns zemākais punkts Latvijas politikā: premjerministrs publiski un vairākkārt apliecina, ka izglītības ministrei neuzticas, neatbalsta viņu, bet arī nevēlas prasīt viņas demisiju (un tas ne vienmēr nozīmē koalīcijas sabrukšanu, partija var aizstāt savu ministru ar citu cilvēku).
Latvijā ir muļķīga prakse
L
Valsts un tiesu sttiecībās Latvijā ir muļķīga prakse, ka valsts puse mēdz pārsūdzēt zemāko instanču nolēmumus. Tādā veidā valsts patiesībā dod signālu, ka zemāko instanču nolēmumi var būt nekvalitatīvi un nav respektējami. Tajā pašā laikā privātpersonu tiesības pārsūdzēt valsts cenšas ierobežot, ceļot nodevu un drošības naudu apmēru.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē