Viņš gan neprognozēja, kad OIK varētu tikt likvidēta, jo ekonomikas ministram Ralfam Nemiro (KPV LV) ir doti divi mēneši laika, lai sagatavotu konkrētus priekšlikumus OIK likvidēšanai.
Saeima iepriekš uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM) izvērtēt iespējas atcelt OIK no šā gada 31.marta, tomēr, pamatojoties uz ministrijas sniegto informāciju, ka OIK straujai atcelšanai būs smagas ekonomiskās sekas, valdība lēma nevirzīt priekšlikumu par OIK atcelšanu Saeimas noteiktajā termiņā.
EM piedāvāja valdībai lemt par grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, paredzot no tā izņemt OIK publiskā tirgotāja jēdzienus, kā arī svītrot tiesību normas, kas nosaka valsts atbalstu obligātā iepirkuma mehānisma ietvaros. Tādējādi elektroenerģijas galalietotāji vairs nesegtu izmaksas par atbalstu, kas sniegts saskaņā ar minētajām tiesību normām.
Otrdien EM informēja valdību, ka viens no riskiem šādiem likuma grozījumiem ir iespējamās tiesvedības. "Saistībā ar valsts atbalstu ir paredzami tiesvedības riski par investīciju aizsardzību, kā arī Satversmes tiesā. Minētos tiesvedības riskus var būtiski samazināt, paredzot kompensācijas mehānismus, ilgāku pārejas periodu vai konstatējot tādus būtiskus apstākļus, kas ir par pamatu šādu risinājumu ieviešanai," pauda ministrijā.
Tāpat EM piedāvātais risinājums vērtējams ar augstu risku šajās tiesvedībās zaudēt, tādējādi radot papildu zaudējumus valsts budžetā turpmākajos gados miljarda eiro apmērā.
Atceļot OIK no šā gada 31.marta, Latvija arī nesasniegs atjaunojamās enerģijas mērķi 2020.gadā. Latvija arī nevarēs nodrošināt pienākumu, ka pēc 2020.gada no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvars ir ne mazāks par 2020.gada mērķa bāzes līmeni, proti, 40% enerģijas bruto galapatēriņā.
Ņemot vērā minēto, par atjaunojamās enerģijas mērķa nesasniegšanu Eiropas Komisijai (EK) būs tiesības vērsties pret Latviju Eiropas Savienības Tiesā, kas Latvijai varēs noteikt finanšu sankcijas.
EM arī norāda, ka, likvidējot OIK no 31.marta, lielākā daļa OIK atbalsta saņēmēju kļūtu maksātnespējīgi un darbu zaudētu vismaz 1500 iedzīvotāju, kas strādā atjaunojamās enerģijas un dabasgāzes elektrostacijās un ar tām saistītajās nozarēs un valsts budžetā nenonāktu šo uzņēmumu nodokļu maksājumi, kas 2019.gadā varētu būt ap 36,5 miljoniem eiro.
Ministrija arī aprēķinājusi, ka OIK atcelšanas tiešā ietekmē starppatēriņa izmaksas vidēji tautsaimniecībā saruktu par 0,4%, tādējādi uzņēmēju peļņa palielinātos par 0,44%, bet ražotāju cenas saruktu par 0,19%. Lielāks ieguvums būtu apstrādes rūpniecībā, kur OIK izmaksas veido relatīvi lielāku īpatsvaru.
Savukārt mājsaimniecībām, atceļot OIK maksājumu, rēķini par elektroenerģiju vidēji saruktu par 15% un mājsaimniecību rīcībā patēriņam papildus citām vajadzībām paliktu 40,1 miljons eiro.
Kaijs
ļuļa
ļuļa