FKTK vadītāja komisijas deputātiem skaidroja, ka patlaban bankas Latvijā iedalās divās grupās - pirmajā grupā ir bankas, kuras fokusējušās galvenokārt uz iekšzemes klientu apkalpošanu, bet otrajā grupā ir desmit bankas, kuras agrāk specializējās ārvalstu klientu apkalpošanā, bet patlaban atrodas biznesa modeļa maiņas stadijā.
"No šīm desmit bankām vairākas ir tādas, kurām biznesa modeļa maiņa notiek veiksmīgi un tās jau pavasarī varētu iekļauties pirmajā grupā. Tomēr joprojām ir bankas, kuras nav pabeigušas transformāciju, un tā nesokas tik viegli. Nevaru apgalvot, ka šā gada beigās banku skaits būs tāds pats kā gada sākumā," sacīja Purgaile.
Viņa norādīja, ka galvenie iemesli problēmām ar biznesa modeļu maiņu ir tas, ka bankām joprojām nav skaidra nākotnes biznesa niša, vai arī ir grūtības piesaistīt papildu kapitālu, lai varētu sākt kreditēšanu. Tāpat ir bankas, kurās nav vērojama īpaša vēlme atteikties no augsta riska klientiem.
Uz deputātu jautājumu, cik ir tādu banku, kurām varētu rasties kādas problēmas, Purgaile apgalvoja, ka noteikti ne vairāk par trim bankām.
"Jebkurā gadījumā pat tad, ja šīm bankām rastos kādas problēmas, to ietekme uz sabiedrību un ekonomiku kopumā nav nozīmīga. Arī pie vissliktākā iespējamā scenārija ietekme uz sabiedrību nebūs jūtama," skaidroja Purgaile.
Viņa piebilda, ka kopumā Latvijas banku kapitāla un likviditātes rādītāji saglabājas augstā līmenī un arī otrajā grupā ir atsevišķas bankas ar ļoti augstām likviditātes rezervēm.
Vienlaikus Purgaile norādīja, ka otrās grupas banku pelnītspējas rādītāji būtiski atpaliek no pirmās grupas bankām, tomēr kapitāla atdeve šīm bankām ir pietiekama, kā arī ir vidējā ES līmenī.
Purgaile piebilda, ka zemāka pelnītspēja ir skaidrojama ar to, ka, atsakoties no augsta riska klientu apkalpošanas, bankas zaudē ieņēmumus.
>Buda
Jānis
Novērotājs