Problēmas ar Latvijas Radio vadību ir jau gadiem ilgas. Priekšnieki katru reizi mainās ar lielu skandālu. Mani šajā gadījumā interesē nevis, kurš kārtējo reizi ir "labais" vai "sliktais", bet gan – kad vienreiz būs miers un kārtība radio?
Una Klapkalne: Jā, primāri svarīgākais šobrīd ir noņemt spriedzi. Daudz runāju ar darbiniekiem visu līmeņu sapulcēs un arī individuāli.
Ir bijusi pirmā kopsapulce. Kādi iespaidi pēc tās?
U. K. Manuprāt, visnotaļ mierīgi un konstruktīvi. Uz visiem jautājumiem, kas tika uzdoti, atbildējām.
Bija arī jautājumi par to, vai neesat politiski angažēti, kā to dažādām amatpersonām mēdz piedēvēt?
Ivars Āboliņš: Neredzu nekādu pamatu, kāpēc kāds politiskais spēks būtu bijis ieinteresēts tieši Unas Klapkalnes iecelšanā Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja amatā. Domāju, ka nav nekādu šaubu par to, ka ne Una Klapkalne, ne Mārīte Tukiša nav politiski ietekmējamas.
Ar ko pārliecinājāt konkursa komisiju, ka esat labākā no pretendentiem?
U. K. Runāju par vispārējiem menedžmenta principiem, kuri ir jāievēro lielā uzņēmumā.
Piemēram?
U. K. Struktūrai jābūt skaidrai un saprotamai. Jābūt skaidrībai par to, kurš pilda kuras funkcijas. Piemēram, ir jābūt Personāla nodaļai...
Līdz šim tādas nebija?
U. K. Nē. Tāpat ir jānodala satura veidošana no reklāmas pārdošanas utt. Lai uzņēmuma darbs būtu tīrs un caurskatāms, kādam arī ir jābūt sabiedriskam medijam, lai nevienam nebūtu pamata to apšaubīt.
Viens no pēdējā laika, ja tā var teikt, nesmukumiem ir, ka reklāmu centušies uzdot par raidījumiem, attiecīgi iekasējot naudu par medija saturu, ko nekādi nedrīkstēja darīt. Mani pārsteidza NEPLP pārstāvju sašutums gan par to kā faktu, gan arī, ka saturs tirgots pārāk lēti. Tātad dārgāk drīkstētu?
I. Ā. Protams, ka slikti, ka saturu pārdod. Ir strikti jānodala tā satura daļa, kas top sadarbībā ar kādu atbalstītāju. Nav problēmu, ja kāds auto tirgotājs grib būt sponsors auto tēmai veltītam raidījumam, ko brīvi veido žurnālisti. Problēma, ka līgumos diemžēl bijis skaidri atrunāts, kādam jābūt saturam.
Visu laiku tiek salīdzināta situācija Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā. Tieši pirms intervijas bijāt televīzijā. Pārņemat pieredzi no kolēģiem?
U. K. Šajā gadījumā bija steidzami risināmi jautājumi saistībā ar konkrētu sadarbību akcijā Dod pieci!. Bet esam vienojušies, ka arī plašāka sadarbība ir jāveido sabiedriskā pasūtījuma izpildes ietvaros.
Kā tā visa kontekstā izskatās ar valsts budžeta finansējumu nākamajam gadam?
I. Ā. Šobrīd Saeima par to vēl nav balsojusi, bet valdība ir apmierinājusi mūsu prasību par papildu 439 tūkstošiem eiro.
Ir skaidrība par izlietojumu?
I. Ā. Šai nauda ir konkrēts mērķis – Latvijas Radio kapacitātes stiprināšana, kas ietver arī atalgojuma palielināšanu. Tādēļ, manuprāt, svarīgi izstrādāt algu sistēmu, lai atalgojums tiktu palielināts jēgpilni, nevis mehāniski.
Gan jau jebkuru jaunu vadītāju, kas nāk no malas, uztver ar aizdomām.
U. K. Lai uztver. Svarīgi, ka es ar šādu attieksmi nenāku. Man, godīgi sakot, liekas, ka cilvēki šeit ir nomocīti ar neskaidrību par nākotni un pārmaiņām, kas bijušas plānotas, nav notikušas vai daudzkārt izgāzušās. Tā pati darba samaksas sistēma jau ir tikusi veidota... Var saprast arī radio strādājošo attieksmi. Te tiešām prasās pēc kaut kāda miera perioda. Bet pretestību savam darbam šobrīd neredzu.
I. Ā. Runājot par aizdomām, tās jau pastāv visu laiku, bet gan es, gan, manuprāt, arī mani kolēģi ir gatavi samierināties ar to, kas notiek publiskajā telpā, ja vien tiek sasniegts mērķis, lai Latvijas Radio ir moderns, mūsdienīgs medijs. Es varu kā paraugu minēt Dāniju, kur ir vienots sabiedriskais medijs, kas manā skatījumā ir veiksmīgākais modelis Eiropā. Ja caur šīm publiski ļoti smagajām radio reformām mēs sasniegsim šo mērķi, tad es domāju, ka tas būs bijis tā vērts.
Visu interviju ar Ivaru Āboliņu un Latvijas Radio jauno vadītāju Unu Klapkalni lasiet trešdienas, 11.oktobra laikrakstā Diena!
māksliniece
janka
PP