Nupat Latvijas Pašvaldību savienība tikās ar valdības pārstāvjiem, sprieda, ka lauku skolas slēgs, taču par to, lai lietošanas kārtībā būtu ceļi bērnu nokļūšanai uz lielākām skolām, nav padomāts.
Diemžēl diezgan tipiski, ka tā notiek... Par šo tēmu runāts jau vairākus gadus visās tikšanās reizēs, arī ar premjeru Māri Kučinski – ja notiek reforma, visi jautājumi jāskata kompleksi. Ja reformē lauku skolu, jāparūpējas gan lai ceļi tiktu sakārtoti, gan lai būtu sabiedriskais transports. Tādi solījumi bija, arī tagad ir, bet reālajā dzīvē tā nav. Kā piemēru varu minēt Valkas novadu – jau gadu Zvārtavas pagastā Ozolu skola pārveidota par sākumskolu, tur ir tikai mazās klases, bet vēl arvien no Zvārtavas uz Valku sabiedriskais transports iet tikai divreiz nedēļā, viena no tām ir sestdiena, un arī reģionālās nozīmes ceļš Valka–Alūksne ir sliktā stāvoklī, bet rudeņos un pavasaros – ļoti sliktā stāvoklī. Esam rakstījuši vēstules, bijušas tikšanās, gandrīz jau autobusa papildu reisus atvēra, bet tad atradās problēmas, kuras nevarot atrisināt... Bērnus tur ar diviem autobusiem vedam, viņiem nākas braukt ar pārsēšanos. Mokāmies. Es domāju, līdzīgas situācijas Latvijā ir daudzviet.
Ir dzirdēts, ka nomaļās vietās dzīvojošiem bērniem jau sešos no rīta jāiet uz autobusu, lai laikus būtu skolā. Mājās tiek vēlu vakarā, rudenī un ziemā – dziļā tumsā.
Jā, tā ir. Ja runājam par vidusskolas vecuma bērniem, tā vēl nebūtu milzu problēma. Arī Rīgā dzīvojošajiem, kas iet, piemēram, centra skolā, varētu būt, ka agri jāceļas, jābrauc ar vairākiem sabiedriskā transporta līdzekļiem.
Tā ir pašu izvēle. Bet laukos ir problēmas ar nokļūšanu arī uz vistuvāko skolu.
Jā. Un tas attiecas ne tikai uz bērniem, kuri mācās 6. vai 7. klasē, bet arī uz jaunākiem. Turklāt pašreizējais skolu finansēšanas modelis ir tāds, ka, ilgstoši neko nemainot, arī 1.–4. klases būs ļoti grūti saglabāt. Tas, man šķiet, ir ļoti kritiski, mēs ministram esam teikuši, ka 1.–4. klašu finansēšanai jābūt orientētai uz klašu komplektiem, nevis bērnu skaitu. Jo, līdzko aizver lielās klases, tā arī mazajās klasēs bērnu kļūst vēl mazāk.
Jo ģimenes pārceļas uz dzīvi citur, lai māsas un brāļi ietu vienā skolā...
Un skolai vēl vairāk trūkst finansējuma.
Otra lieta – lielākajā daļā šo skolu darbojas arī pirmsskolas grupas, kas ir ārkārtīgi nozīmīgas tiem nedaudzajiem ekonomiski aktīvajiem vecākiem, kuri grib, lai mazie bērni būtu tuvu mājai. Mūsu izšķiršanās – vai šos cilvēkus būtībā izstumjam vai tomēr saglabājam ekonomisko aktivitāti laukos. Līdz ar to skolu jautājumu nedrīkstētu vērtēt vienīgi pēc kritērija "cik tas maksā".
Visu interviju lasiet laikraksta Diena ceturdienas, 19. aprīļa, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!
no Valkas