Gan Horvātijai, gan Latvijai ir absolūta vienprātība par ES daudzgadu budžetu un Eiropas Komisijas (EK) maija sākumā sniegto priekšlikumu, uzsvēra ministrs, norādot, ka vienoti viedokļi ir gan kohēzijas, gan lauksaimniecības finansējuma jautājumos. Abas puses arī esot vienisprātis, ka nepieciešams strādāt, lai maksimāli turpinātu dzīves līmeņa izlīdzināšanu ES.
Arī Horvātijas ārlietu ministre uzsvēra, ka šajā jautājumā pastāv liela vienprātība un ir svarīgi nodrošināt pienācīgu kohēzijas un lauksaimniecības finansējumu, lai abas valstis varētu īstenot savas intereses.
Rinkēvičs abu valstu ekonomisko sadarbību raksturoja kā pietiekami labu, taču tā varētu būt vēl labāka, piebilstot, ka viena no galvenajām sadarbības jomām starp Latviju un Horvātiju ir tūrisms. "Esam divas ES valstis, kas katra atrodas citas jūras krastos, tomēr tūrisma sadarbība ir ļoti laba, jo uz dažām citām tuvākām ES dalībvalstīm mums nav tiešo avioreisu, bet uz Horvātiju tādi ir pat trīs," piebilda Latvijas ārlietu ministrs.
Puses arī pārrunājušas gaidāmo NATO samitu un bijušas vienisprātis, ka jāturpina strādāt pie Varšavas samita lēmumu attīstības, tajā skaitā aizsardzības izdevumu palielināšanas. Ministrs arī pauda pateicību par Horvātijas detalizēto viedokli par Rietumbalkānu valstu uzņemšanas ES procesu. "Arī šajā jautājumā esam vienisprātis, ka šo valstu uzņemšana ir svarīga kontinenta stabilitātei un drošībai, tomēr šīm valstīm jāpilda visi nepieciešamie kritēriji un jāveic reformas, lai tas notiktu," teica Rinkēvičs.
Noslēgumā viņš norādīja, ka paudis atbalstu Horvātijai procesā par tās pievienošanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD). Ministrs pauda viedokli, ka ES dalībvalstij ir tiesības uzsākt sarunas par pievienošanos, ja tā pilda visus nepieciešamos kritērijus.
Tikmēr Buriča norādīja, ka abas valstis vēlas uzlabot politisko dialogu, un šobrīd starp Horvātiju un Latviju pastāv laba sadarbība tūrisma nozarē. Kā jomas, kurās Horvātija saredz iespēju paplašināt sadarbību, tika minēta farmācija, IKT, uzņēmēju tiešo kontaktu veicināšana, kā arī sadarbība enerģētikā un transporta nozarē. "Šāda veida savienojamība padarīs mūsu valstu sadarbību vēl ciešāku un šāda veida digitālie un transporta savienojumi ir ļoti svarīgi," piebilda Horvātijas ārlietu ministre.
Viņa arī apliecināja, ka abām valstīm ir līdzīgas intereses aizsardzības jomā un abas valstis turpinās aktīvi sadarboties NATO ietvaros. Kā svarīgu sadarbības formātu viņa minēja arī pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) projektu.
Buriča arī uzsvēra, ka Latvijai un Horvātijai ir līdzīgs viedoklis par virkni aktuāliem ES jautājumiem, tostarp ES nākotni un "Brexit". Tāpat viņa pauda cerību, ka Latvija atbalstīs Horvātiju tās centienos iestāties OECD un ir gatava uzklausīt Latvijas pieredzi šajā procesā.
Komentējot Rietumbalkānu valstu pievienošanos ES, Horvātijas ārlietu ministre norādīja, ka atbalsta ES paplašināšanos, vienlaikus konkrētajām valstīm nepieciešams pildīt visus nepieciešamos kritērijus un tiek sagaidīts, ka Rietumbalkānu valstis arī parādīs savu gribu iestāties ES.