Rostovskis: "Universālie kareivji" un "iekalšana" pret izpratni, vēlmi izzināt un pētīt

Ceru, ka ikviens piekrīt, ka pirmā atbilde jeb kvalitāte ir atslēga tam, lai turpmāk vidusskolēni iegūtu izglītību, kas kalpotu par atbalstu turpmākajai izaugsmei gan karjerai, gan dzīvē kopumā. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi noteikumus par valsts vispārējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem, kas paredz kompetencēs balstītu pieeju, ļaujot skolēniem izvēlēties tos priekšmetus, ko apgūt padziļināti.

Manuprāt, jābeidz "universālo kareivju" radīšana, kur visi mācās vienu un to pašu, eksāmenos tiek prasītas vienādi labas zināšanas par visu, tādējādi patērējot bezjēdzīgi daudz laika zināšanu "iekalšanai" nevis izpratnes radīšanai, neattīstot vēlmi izzināt, saprast un izpētīt.

Mērķis, kādēļ ministrija kopā ar profesionāļiem šādu programmu izstrādāja ir tiešām cēls, jo, kā norādīts likumprojekta anotācijā, jaunietis jeb skolēns būs lietpratīgs, apzināsies savas personiskās spējas un intereses mērķtiecīgai sevis un profesionālās nākotnes veidošanai. Šis cilvēks rūpēsies par sevi, cienīs sevi un citus, spēs padziļināt zināšanas, izpratni, prasmes un turpinās nostiprināt vērtības un tikumus atbilstoši saviem nākotnes mērķiem. Vidusskolēns atbilstoši saviem nākotnes mērķiem, atbildīgi, inovatīvi un produktīvi darbosies paša, ģimenes, labklājīgas un ilgtspējīgas Latvijas valsts un pasaules veidošanā. Skan labi, vai ne? Kaut vairāk būtu tādu bērnu, jauniešu un pieaugušo!

Kā to sasniegt? Interesanti, ka, lai gan nomainījušies ne tikai gadu simti, bet pat tūkstoši, izglītības sistēma saglabājusies no tiem laikiem, kad bijām iekļauti citas valsts teritorijā, kur ikkatrs bija vienlīdzīgs un tiesīgs saņemt tieši tādu attieksmi. Taču tagad zinām, ka pastāv tādas X paaudzes un mileniāļi, kuriem šāda pieeja neder. Viņi prasa citu pieeju un vērtības, interesējas par to, ko mēs pat sapņos nevarējām iedomāties un dažbrīd šķiet, ka prasa no ikdienas un sabiedrības kādu īpašu attieksmi. Izklausās iedomīgi, bet izrādās, ka izglītības sistēmas maiņa var būt tāda, lai šie jaunieši kļūtu gan lietpratīgi, gan mērķtiecīgi, gan profesionāli, gan visādi citādi tādi, kas nes Latvijai labumu.

Jaunais vidusskolēnu apmācības modelis paredz, ka mācību stundu skaits saglabāsies esošajā apjomā, taču tas tiks veidots trīs līmeņos, kur daļa no priekšmetiem tiks apgūti pamata kursa ietvaros jeb vispārīgi, nākamie optimāli, bet augstākajā līmenī skolēni paši izzinās, pētīs un studēs. Plānots līdzīgi kā augstskolās ieviest arī kredītpunktu sistēmu un mācību jomas, ļaujot skolām pašām lemt par to, kuras tās var nodrošināt augstākajā kvalitātē.

Nevienam nav noslēpums, ka specializējoties un piesaistot profesionālus pedagogus, var gūt augstākus panākumus. Piemēram, ir skolas, kas gadiem ilgi ir atpazīstama ar panākumiem eksaktajos priekšmetos, savukārt citas realizē humanitāro, mākslas vai sporta virzienu. Jauniešiem, kuri ir motivēti savu nākotnes karjeru saistīt ar konkrētu jomu, tas ļauj daudz precīzāk attīstīt savas zināšanas, lai sagatavotos nākamajam posmam jeb augstskolai.

Kāds teiks, ka ir daudz tādu jauniešu, kuri pēc pamata izglītības iegūšanas, vēl nav izšķīrušies, ko vēlas darīt nākotnē, taču izveidotais kompetencēs balstītais pieejas modelis neliek šķēršļus attīstīties arī vispusīgi, nodrošinot kritisko domāšanu un problēmrisināšanu, pievēršot uzmanību jaunradei un uzņēmējspējai, mācoties pastāvīgi un sadarbojoties ar citiem.

Mēs esam savas valsts attīstībā nonākuši tik tālu, lai varētu saviem jauniešiem piedāvāt modernu pieeju mācībām, tādēļ būsim drosmīgi un tieksimies pretī vīzijai, kur Latvija ir vieta, kur pulcējas talanti!