Kā zināms, otrdien valdība lēma, ka Covid-19 izplatības dēļ, ārvalstu studējošiem, kuri studijas augstskolā uzsāks pēc 2021.gada 1.janvāra, studiju programmu apguves pirmo semestri īstenos attālināti.
Grozījumus izstrādājusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kura skaidroja, ka šī prasība attieksies arī uz praktiskās daļas apguvi, ja tāda paredzēta pirmajā semestrī. IZM to piedāvā pārcelt uz citu studiju semestri, izņemot ārvalstu studējošos medicīnas rezidentūras programmās.
Tipāna ieskatā, nav saprotams, kāpēc šo normu neattiecina uz visiem studentiem, ņemot vērā, ka arī inženierzinātnēs ir jāveic daudz pētījumi un eksperimenti, kuru dēļ nepieciešams atrasties laboratorijās.
Viņaprāt, šis lēmums nav korekts un atbilstošs esošajai situācijai, jo šis uzskatāms par lielu zaudējumu Latvijai. "Studentiem šī ir iespēja izvēlēties studijas citā valstī," pauda RTU rektora vietnieks, piebilstot, ka šis lēmums ir nācis pēdējā mirklī, kad uzņemšanas process studijām norit pilnā sparā. Viņš uzsvēra, ka studenti jau tika aicināti janvārī doties uz vēstniecībām pēc vīzām.
Tipāna ieskatā, šis ir pārsteidzīgs lēmums, jo līdz šim prasības ārvalstu studentiem bijušas gana stingras - bija obligāta nepieciešamība pašizolēties pēc iebraukšanas Latvijā, pirms ierašanās RTU dienesta viesnīcā, kā arī, balstoties uz valdības izdotajiem rīkojumiem, RTU izstrādāja vadlīnijas un noteikumus, kas bija jāievēro ikvienam studentam.
Viņš arī atzina, ka RTU problēmas vairāk bijušas tieši ar Eiropas Erasmus apmaiņas programmas studentiem, ne tik daudz trešo valstu pilsoņiem.
Komentējot aicinājumu pārcelt praktiskās daļas apguvi uz citu studiju semestri, RTU rektora vietnieks atklāja neizpratni, sakot, ka priekšmetos ir teorētiskā un praktiskā daļa, taču, ja praktisko daļu pārceļ uz nākamo semestri, tad teorija studentiem tik un tā ir jāatkārto.
"Praktiskā daļa ir sasaistīta ar teoriju. Šis lēmums liek secināt, ka nav domāts par [mācību procesa] metodiku," teica Tipāns, piebilstot, ka viņu ļoti pārsteigusi IZM attieksme, kas šo lēmumu pieņēmusi "ne ar vienu nekonsultējoties".
Viņš stāstīja, ka šāds jautājums būtu bijis Augstākās izglītības eksporta apvienības kompetencē, tomēr apvienībā ne ar vienu šāda norma neesot apspriesta. Tāpat viņš uzsvēra, ka apvienības eksperti sniegtu ieteikumus, kā ievērot epidemioloģiskās prasības, lai nodrošinātu, ka šādas normas netiktu ieviestas. Viņaprāt, nerunāt ar Augstākās izglītības eksporta apvienību bija nepareizi.
Pēc Tipāna domām, attālinātas studijas inženierzinātnēs topošajiem studentiem liek pārdomāt, vai vispār ir vērts studēt RTU, atrodoties savā valstī. Tas esot saistīts ar dažādām potenciālo studētgribētāju mītnes zemes prasībām, piemēram, obligāto karadienestu. Ar šo problēmu RTU esot saskārusies jau pagājušajā semestrī.
Viņš teica, ka potenciālie inženierzinātņu studenti nereti vēlas pagaidīt, kad studijas atkal varēs notikt klātienē, un tad tikai iestāties augstskolā.
Tāpat Tipāns sacīja, ka līdz šim izstrādātais risinājums bijis gana labs, proti, praktiskie darbi un konsultācijas varēja notikt klātienē, bet šobrīd epidemioloģiskās situācijas dēļ - individuāli. Viņš uzsvēra, ka pasniedzēji veltīja savu laiku, lai strādātu ar studentiem individuāli, un nodrošinātu klātieni, kur tas bija iespējams.
"Totāls aizliegums ārvalstu studentiem iebraukt Latvijā nesīs augstākajai izglītībai zināmu triecienu, jo studenti izvēlēsies studēt citur, piemēram, Lietuvā un Polijā, kur piedāvā līdzīgas programmas," pauda Tipāns, uzsverot, ka šī lēmuma dēļ Latvija var zaudēt konkurences cīņā.
Viņš minēja, ka potenciālais studējošo skaita samazinājums varētu nest trīs miljonus eiro lielus zaudējumus augstskolai.
Vienlaikus viņš atzina, ka RTU tik un tā centīsies piesaistīt ikvienu studētgribētāju, skaidrojot, ka šī ir ārkārtas situācija. Tipāns pauda cerību, ka decembrī un janvārī epidemioloģiskā situācija uzlabosies, kas, iespējams, ļautu februārī atsākt normālu uzņemšanas procesu.
Studējošie ierastos ar mēneša kavējumu un semestri beigtu attiecīgi mēnesi vēlāk. Tipāna ieskatā tas būtu pilnīgi pieņemami, ņemot vērā, ka arī iepriekšējais semestri RTU noslēdzās tikai 15.augustā.
Viņš arī norādīja, ka pārdomas šai visā rada IZM rīcība, uzsverot, ka tā ir viņu atbildība. "Martā rakstījām vēstuli, lūdzot kompensēt radušos zaudējumus, jo studenti nevarēja ierasties. Bija aprēķināti zaudējumi. Mēs cerējām uz atbalstu, bet no IZM praktiskas atbalstošas darbības nesekoja," teica Tipāns, piebilstot, ka viņam gribētos, lai IZM vairāk aizstāvētu savu nozari.
Augstskolā, šī jautājuma sakarā, rēķinās ar zaudējumiem, taču cer, ka IZM būs palīdzīga, ņemot vērā traucēto izglītības eksportu.
Jau vēstīts, ka valdība otrdien lēma, ka studiju procesa organizēšana attālināti būs tiem pirmā kursa ārvalstu studējošiem bakalaura un maģistra līmenī, kuri pirmo reizi studijas Latvijas augstskolās un koledžās uzsāks 2020./2021. akadēmiskā gada pavasara semestrī un 2021./2022. akadēmiskā gada rudens semestrī.
IZM skaidroja, ka ņemot vērā epidemioloģiskos apstākļus Latvijā, un, lai iespējami mazinātu kontaktus klātienē, studiju process pirmā kursa ārvalstu studentiem ir organizējams attālināti, jo studiju pirmā kursa semestrī parasti tiekot apgūti ievadkursi un pamata studiju kursi, kurus varot organizēt un īstenot attālināti.