Nu jau pagājis kāds brīdis pēc pedagogu protesta akcijas un streika, ir jau savā ziņā "nosēdušies putekļi" pēc šiem notikumiem, taču diskusijas par streika prasībām, šķiet, vēl nerimstas. Kāda ir pašreizējā sajūta – vai streikam, kas savā ziņā bija kardinālākais domstarpību risināšanas veids, bija jēga un vai uzskatāt, ka kaut kāds rezultāts ir sasniegts?
Abas šīs protesta akcijas [protesta gājiens un streiks] ir devušas zināmus rezultātus, bet uzsvēršu – tikai zināmus rezultātus, jo šī ir kārtējā reize, diemžēl ne pirmā, kad politiķi un amatpersonas sāk sadzirdēt un rīkoties tad, kad nozares darbinieki izmanto galējo metodi. Un to mēs esam secinājuši vairākkārt. Mēs amatpersonām vienmēr sakām: lūdzu, nenonākam līdz situācijām, kad jārīko gājieni, piketi, streiki! Mums ir jāsadzird vienam otru laicīgāk, jo mums [pedagogiem] nekad nav mērķis izmantot galējo metodi. Pirms mēs pērn rīkojām piketu, bijām saskaitījuši, ka pirms tam bija notikušas ap 170 dažādas aktivitātes – dažādas tikšanās, sarakstes – vairāk nekā divu gadu garumā, lai pārliecinātu amatpersonas, ka ir jārisina jautājums par darba samaksu un slodzi.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 10. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!