Ikviens dzīvokļa īpašnieks Latvijā, kura daudzdzīvokļu mājā atrodas lifts, maksā arī par tā tehnisko apkopi un remontiem, un pavisam noteikti nevēlas par to pārmaksāt, tomēr realitāte Rīgā ir pavisam cita.
Saistībā ar “Rīgas namu pārvaldnieka” iepirkumiem par liftu apkalpošanu, plānoto un avārijas remontdarbu veikšanu ir izveidojusies unikāla situācija.
Uzņēmējs, kuram prokuratūra uzrādījusi apsūdzību par liftu remontu sadārdzināšanu, krāpšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, jau ar citu savu uzņēmumu ticis pie vairāku miljonu vērta līguma ar RNP (kopējā līgumcena ar SIA “AVVA”, SIA “Recept-Holding Lifts” un SIA “Element Hiss AB” ir 7 436 082 eiro, kurai jāpieskaita PVN).
Citu uzņēmumu, kurš piedāvāja lētāku cenu, RNP noraidīja, jo tā piedāvājums esot nepamatoti lēts. Fantastisks secinājums – pārāk lēts. Lēmuma pieņēmēji acīmredzami dzīvo paralēlajā realitātē.
Arguments par “nepamatotu lētumu” neiztur kritiku kaut vai tādēļ vien, ka minētais uzņēmums pieder lielajiem tirgus dalībniekiem, tā rīcībā ir liftu rezerves daļu krājumi noteiktā finansiālā apjomā, turklāt ikdienā tā pārziņā Rīgā ir liels apsaimniekojamo daudzstāvu ēku skaits, kurām līguma ietvaros tiek veikti arī liftu apkopes un remontdarbi, un acīmredzot nav iecenoti maksājumi politiķiem.
Nav izslēgts, ka tieši šis faktors arī kalpojis par to slēpto iemeslu, kas RNP, pretēji tā apsaimniekoto namu iedzīvotāju interesēm, licis atteikties no finansiāli izdevīga piedāvājuma.
Cits jautājums, kādēļ IUB nav ņēmis vērā ne RNP iepirkumu komisijas lēmuma neatbilstību patvaļas aizlieguma principam (RNP lēmumā, ar kuru piedāvājums atzīts par nepamatoti lētu, nebija iekļauts pamatojums šāda secinājuma izdarīšanai), kā arī to, ka RNP iepirkumu komisija nav ievērojusi Publisko iepirkumu likumā noteikto procedūru piedāvājuma atzīšanai par nepamatoti lētu.
RNP trīs konkursa lotēs par uzvarētāju atzina SIA “AVVA”, kura valdes loceklis (līdz pagājušā gada vasarai - īpašnieks), ir tas pats Igors Babkins, kurš apsūdzēts par RNP apkrāpšanu un kura uzņēmums “Liftu alianse” 2020. gada vasarā ar savu bezdarbību liftu remontēšanā daudzu Rīgas daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem sagādāja pamatīgas neērtības un izdevumus. Dīvaini, ka iepirkumu uzvar persona, kura jau parādījusi vismaz iespējamu negodprātību.
Līdz ar to rodas pamatots jautājums, vai RNP un IUB patiešām šo Igora Babkina uzņēmumu uzskata par pietiekami uzticamu partneri, lai slēgtu ar to kārtējo miljonu līgumu? Vai arī patiesība ir cita?
Faktiski ir radīts iespaids, ka attiecībā uz tādiem uzņēmumiem kā SIA “Civinity Solutions” (iepriekš “Hausmasters”) un “Latvijas lifts-Šindlers”, kuriem ir gan bagātīga pieredze, gan arī labi zināmas tirgus cenas, pie RNP Iepirkumu komisijas durvīm pielikts plakāts, ka pakalpojumi pārāk lēti un nepieņemami priekš RNP ir paši uzņēmumi, savukārt Igoram Babkinam – laipni lūdzu.
RNP liftu “sāgas” sākums meklējums vēl 2018.gadā, kad RNP noslēdza tā vēsturē apjomīgāko līgumu par liftu tehnisko apkopi, plānoto un avārijas remontdarbu veikšanu 8,3 miljonu eiro vērtībā. Konkursa prasības paredzēja, ka, lai kvalificētos konkursam, pretendenta finanšu apgrozījumam pēdējo triju gadu laikā jābūt 8 300 000 eiro lielam un pretendentam nepieciešami 134 speciālisti. Visi iesniegtie piedāvājumi tika noraidīti, un konkurss izbeigts. Divas nedēļas vēlāk RNP organizēja jaunu konkursu - sarunu procedūru, kurā uzaicināja piedalīties divus liftu apkopes uzņēmumus no Latvijas reģioniem, Igoram Babkinam piederošās firmas SIA “AVVA” un “Liftu alianse”, SIA “Lifts” un SIA “Kone lifti Latvija”.
Savukārt “Hausmaster” un “Latvijas lifts-Šindlers” bija gan nepieciešamā kvalifikācija, apgrozījums un resursi, šos uzņēmumus RNP uz sarunu procedūru neuzaicināja. Vēl interesantāks ir fakts, ka pieteikumu daudzmiljonu iepirkumam iesniedza vien “Liftu alianse”, kurai tolaik bija tikai astoņi darbinieki.
Šo sadarbību par labas prakses piemēru nosaukt ir grūti. Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) uzsāka kriminālprocesu aizdomās par sadārdzinātiem liftu remontiem, izkrāptiem miljoniem eiro un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
RNP un “Liftu aliansē” tika veiktas kratīšanas, aizturētas 11 personas, arī RNP amatpersonas, un pagājušā gada oktobrī prokuratūra Babkinam uzrādīja apsūdzību par RNP apkrāpšanu. Apmēram tanī pašā laikā norisinājās jau minētās RNP un “Liftu alianses” domstarpības par steidzīgi nepieciešamajiem, taču tā arī neveiktajiem liftu remontiem.
Vai krietns un rūpīgs saimnieks slēgtu atkal jaunu vairāku miljonu līgumu ar to pašu uzņēmēju, kurš to reiz, iespējams, jau apkrāpis un sagādājis pamatīgas problēmas viņa apsaimniekoto namu iedzīvotājiem? Noteikti nē.
Tomēr RNP 2020.gada beigās, kad līguma termiņš bija beidzies, divreiz atcēla jau izsludinātos konkursus un divreiz pagarināja līgumu ar “Liftu aliansi”, tādējādi pretēji Publisko iepirkumu likumam prettiesiski veicot būtiskus līguma grozījumus.
Par šādu pārkāpumu ir paredzēta administratīvā atbildība, taču IUB arī šajā gadījumā RNP valdei sniedza palīdzīgu roku, atzīstot, ka tā ir atradusies galējās nepieciešamības apstākļos un lieta tika izbeigta.
RNP tikmēr bez kādām raizēm turpināja Līguma izpildi iepirkuma 1.daļā, kas juridiski beidzās 2021.gada 25.janvārī, bet tika pildīta un apmaksāta līdz pat 2021.gada oktobrim.
Trauksmes cēlāja ziņojumā norādīts, ka uz 2021.gada jūniju līguma prettiesiskā izpilde iepirkuma 1.daļā sasniedza jau vairākus simtus tūkstošu eiro apmēru – par tādu summu tika apmaksāti pakalpojumi bez Līguma esamības.
Līdz pagājušā gada 1. novembrim RNP pastāvēja Iekšējās kontroles nodaļa, kuras funkcijās ietilpa darbinieku pārkāpumu izmeklēšana un līgumu virs 300 000 eiro vērtēšana pirms to noslēgšanas. Šīs nodaļas darbinieki vēl pagājušā gada rudenī nosūtīja trauksmes cēlāja ziņojumus Rīgas domei, IUB un KNAB par RNP vadības vilcināšanos izsludināt liftu servisa iepirkumu un vecā līguma nelikumīgu pagarināšanu. Pēc tam pašu nodaļu ātri vien likvidēja, bet tās darbiniekus atlaida. Ir pietiekams pamats uzskatīt, ka patiesība ir trauksmes cēlēja ziņojumā paustajā: “No pēdējā gada pieredzes IKN secināja, ka būtiskos pārkāpumos iesaistīta arī RNP valde un padome”.
RNP liftu iepirkumu epopeja kārtējo reizi liek secināt, ka iepirkumu prasībās ļoti būtisks ir arī reputācijas jautājums. Nav runa, ka būtu jāizstrādā kādi labas reputācijas kritēriji un jāiekļauj Publisko iepirkumu likumā, taču valsts un pašvaldību uzņēmumiem tomēr vajadzētu kritiski izvērtēt, vai ar partneri, kurš viņus jau vienreiz ir apkrāpis, vajadzētu slēgt atkal jaunu līgumu. Pretējā gadījumā neizbēgami rodas jautājums par amatpersonu slēptām interesēm, korupciju vai karteļa vienošanos.