Pēc tam, kad maijā Eco Baltia padome izteica neuzticību koncernā ietilpstošās Eco Baltia vide valdei par to, kādā veidā uzņēmums izveidojis kopuzņēmumu Tīrīga (iepriekš zināms kā CREB Rīga) kopā ar atkritumu apsaimniekotāju Clean R, lai piedalītos Rīgas atkritumu apsaimniekošanas konkursā, akcionāri nav panākuši vienošanos par tālāku rīcību, teica Tamužs.
Viņš uzsvēra, ka pašlaik tie akcionāri, kuri nav apmierināti ar Eco Baltia grupas akcionāra, valdes priekšsēdētāja Māra Simanoviča vadību, - Eco Baltia grupa un tai piederošajā Eco Baltia vide - pārstāv 53% kapitāla.
"Tie, kuri ir apmierināti, ir pats Simanovičs un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB). Taču ERAB uzņēmumā ienāca ar zināmiem noteikumiem - viņiem ir tiesības bloķēt lēmumus par vadītāju iecelšanu, ja tie viņus neapmierina. Mēs saskaitījām, ka mēs pēdējā pusotra gada laikā jau sešas reizes esam mēģinājuši ievēlēt Eco Baltia valdi un sešas reizes ERAB pārstāvis padomē šos mēģinājumus ir bloķējis. Man šajā jautājumā nedaudz rokas jau ir nolaidušās," teica Tamužs.
Jautāts, kā redz turpmāko notikumu attīstību Eco Baltia, Tamužs atklāja, ka abi ar Būdi esot gatavi izstāties no akcionāriem, taču process notiek ļoti smagnēji. "Un atkal - mums ir akcionāru līgums. Mums jau ir bijuši divi trīs "precinieki", bet pašās beigās kaut kas notiek. Vai nu ERAB izdara kaut ko, vai nu Simanovičs, un potenciālajam investoram visa šī ņemšanās vienkārši apnīk un viņš aiziet," izteicās Tamužs.
Tamužs uzsvēra, ka tagad ir vēl viens potenciālais investors no Lietuvas, uz kuru skatās ar lielām cerībām. Viņaprāt, svarīgākais ir arī Simanoviča būšana koncerna uzņēmumu pārvaldē. Ja jaunais investors iegūs 53% Eco Baltia kapitāla un tiks mainīts akcionāru līgums, tad, iespējams, viņš arī gribēs mainīt koncernā ietilpstošo uzņēmumu vadītājus.
"Taču Simanovičam ir ļoti labi tā, kā ir tagad. Tādēļ es ļoti cerīgs par to, ka iznākums būs labs, neesmu," teica uzņēmējs.
Savukārt Simanovičs aģentūrai LETA pastāstīja, ka Eco Baltia grupā ir izveidota profesionāla korporatīvās pārvaldības struktūra visos līmeņos un skaidri definētas atbildības un pienākumi katrai no pusēm. Skaidri esot arī noteikts, kādos jautājumos ir nepieciešams padomes akcepts un kādi jautājumi ir risināmi un lemjami Eco Baltia grupas vai uzņēmumu valžu līmenī.
"Mātes kompānijas padomei proaktīvi tiek sniegta visa informācija arī par operatīvās vadības ikdienas būtiskākajiem jautājumiem, kā arī par investīciju projektu attīstību un gaitu. Diemžēl, šī visbiežāk ir vienvirziena komunikācija un atgriezeniskā saikne no atsevišķu padomes locekļu puses neseko," izteicās Simanovičs.
Simanovičs uzsvēra, ka attiecībā uz apgalvojumiem, ka tiek kavēta investoru piesaiste, lai akcionāri, kuri nevēlas vai nespēj konstruktīvi strādāt, varētu savas uzņēmuma daļas pārdot, ir nepatiesi. Viņš norādīja, ka situācija ir pretēja, atzīmējot, ka pērn gan Tamužam, gan Būdei, gan Eco Baltia komandītsabiedrībai Otrajam Eko fondam no starptautiska investora tika izteikts piedāvājums daļu izpirkšanai, bet viņi šo iespēju atteica. "Turklāt šādi piedāvājumi vairāku gadu laikā bijuši vairāki, bet nevienu no tiem viņi nav izmantojuši," piebilda Simanovičs.
Simanovičs pauda nostāju, ka līdzšinējā sadarbība ar ERAB ir pierādījusi, ka vadības komanda spēj strādāt konstruktīvi un sasniegt labus finanšu rezultātus arī apstākļos, "kad atsevišķi akcionāri pastāvīgi cenšas sabotēt uzņēmuma darbību".
"Varu tikai atkārtoties, ka gan es kā akcionārs, gan kā uzņēmuma vadītājs un arī visa operatīvās vadības komanda ir atvērta konstruktīvai sadarbībai ar visiem akcionāriem un padomes locekļiem, lai situācijai rastu noregulējumu. Tas ir svarīgi gan no uzņēmuma attīstības un konkurētspējas viedokļa, gan arī tāpēc, ka mūsu grupas uzņēmumos strādā vairāk nekā 750 cilvēki un ikviens no uzņēmuma akcionāriem arī ir līdzatbildīgs par to, lai mūsu darbinieki varētu strādāt stabilā uzņēmumā ar skaidru, vienotu ilgtermiņa stratēģiju," sacīja Simanovičs.
LETA jau ziņoja, ka Eco Baltia 16,68% uzņēmuma akciju katram pieder Būdei, Tamužam un Simanovičam. Vēl 19,46% akciju pieder komandītsabiedrībai Otrais Eko fonds, bet 30,51% akciju pieder Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai. Uzņēmuma padomē strādā arī Eduards Ekarts, Peters Niklass Hjelts un Uldis Tēraudkalns.
krietni