Ticami dati ir svarīgi kvalitatīvai valsts vadīšanai

Pērn Centrālā statistikas pārvalde (CSP) svinēja 100 gadu jubileju, no tiem pēdējos 20 gadus to vadāt jūs. Esat pieņēmusi lēmumu šogad atstāt CSP vadītājas amatu. Kādi bijuši sasniegumi šajā laikā, un kas nav izdevies?

Jā, tā esam jau pirms kāda laika vienojušies, ka es šogad atstāšu CSP vadītājas amatu. Par nepabeigtajām iecerēm runājot – vienmēr paliek kādas lietas, ko darīt nākamajam vadītājam. Taču, runājot par izskanējušo skaitli 20, patiesībā visa mana darba karjera ir saistīta ar statistiku. Esmu mācījusies statistiku un visu mūžu strādājusi šajā jomā, sākot no viszemākā amata šajā mājā, uzsākot savas darba gaitas Reģionālās statistikas daļā, un pamazām nonākot līdz pašreizējam amatam, kurā tad arī esmu jau aptuveni 20 gadu. Protams, šajos laikos tāds skaitlis skan iespaidīgi, bet statistikas pasaulē tas nav liels retums, ka statistikas iestādes vadītājs savā amatā darbojas ilgus gadus. Un līdz ar to arī mūsu sanāksmju telpā esošā CSP vadītāju fotogalerija ir diezgan neliela. Piemēram, pirmās brīvvalsts laikā statistikas iestādei vispār bija tikai viens vadītājs.

Atskatoties uz šiem gadiem – šajā laika posmā tikušas veiktas fundamentālas izmaiņas visā statistikas veidošanas procesā, tajā skaitā saistībā ar ekonomikas modeļu maiņu. Tāpat būtiskas izmaiņas piedzīvojām līdz ar Latvijas iestāšanos ES, jo bija jāpierāda, ka mūsu darbības principi atbilst ES pieņemtajiem kritērijiem un prasībām.

Starp citu – statistikas joma ir viena no visvairāk regulētajām nozarēm ES – mums ir saistoši tuvu 400 dažādu normatīvo dokumentu, un tam ir pavisam vienkāršs iemesls – statistikas datiem ir jābūt salīdzināmiem visās valstīs. Nevar veidot katrā valstī savu nacionālo statistikas veidošanas modeli.

Tas nozīmē, ka līdz ar iestāšanos ES jums nācās veikt būtiskas izmaiņas savā ikdienā?

Mēs jau sākām no deviņdesmito gadu sākuma saņemt tehnisko palīdzību no kolēģiem ES valstīs, pastāvīgi sadarbojāmies ar Ziemeļvalstu statistikas ekspertiem. Es pati sirdī esmu cenu statistiķe, un jāsaka, ka šajā jomā kopš neatkarības atgūšanas ir mainījies pilnīgi viss, jo pārgājām no regulēto cenu ekonomikas uz brīvā tirgus cenu ekonomiku. Bija jāpārkārto izlases principi – no 100% uz izlasi. Joprojām atceramies pirmos tajā laikā modernos datorus – kolēģi no Dānijas statistikas iestādes mums atsūtīja savus lietotos datorus, ar kuriem sāka strādāt sociālās statistikas speciālisti. Tāpat līdz ar teritoriālajām reformām izmaiņas piedzīvoja arī CSP struktūra – ja vēl deviņdesmito gadu sākumā katrā rajonā bija CSP struktūrvienības, tad šobrīd vairs ir tikai trīs reģionālās filiāles – Valmierā, Preiļos un Kuldīgā. Viss pārējais darbs notiek Rīgā. Varējām, protams, pāriet pilnībā uz vienu centralizēto iestādi, tomēr vismaz trīs teritoriālās iestādes saglabājām, jo nav jau nekāds noslēpums, ka profesionālu statistiķu nav nemaz tik daudz, tāpēc nolēmām paturēt šos vērtīgos darbiniekus.

Kā jūs definētu statistikas nozīmi kā tādu? Savā ziņā jebkuri statistikas dati pēc to apkopošanas jau ir vēsture.

Uz vēstures pamata bāzējas nākotne. Un mūsu datus dažādu nākotnes prognožu un plānu izstrādē, protams, paralēli citiem datiem, izmanto gan uzņēmēji, gan valsts pārvalde.
Taču sākšu ar formālo pusi – statistika ir viena no vissenākajām nozarēm. Beigu beigās savā ziņā varam uzskatīt, ka Ziemassvētki ir tāpēc, ka Jāzeps un Marija uz Betlēmi devās, lai piedalītos tautas skaitīšanā. Ja valstīs notiek, piemēram, kādas nopietnas krīzes, valsts pārvaldei tādā brīdī ir svarīgi zināt iedzīvotāju skaitu, to dzīvesvietas un tamlīdzīgi. Būtībā kvalitatīvi un ticami dati ir svarīgi, lai varētu kvalitatīvi pārvaldīt valsti, prognozēt tās attīstību. Un tieši statistikas iestāde ir tā, kas šādus datus var apkopot un uzglabāt.

Manuprāt, nelielām zināšanām par galvenajiem statistikas datiem par valsti būtībā ir jābūt katram iedzīvotājam – ikvienam ir jāzina, kur atrast datus, kā tos pareizi lasīt, saprast. Ar šo es nedomāju ļoti specifiskos statistikas datus, bet orientēties galvenajos valsts attīstības indikatoros tomēr ir svarīgi. Šodien mēs dzīvojam ar skaitļiem ļoti bagātā pasaulē, sociālie tīkli ir pilni ar dažādiem skaitļiem, protams, cilvēks apjūk un nereti pieņem to, kas viņu interesē un šķiet tuvāks viņa pasaules uzskatam. Un tieši tādēļ arī statistikas iestādēm šobrīd viens no lielajiem izaicinājumiem ir paplašināt komunikāciju ar sabiedrību par statistikas tēmām. Tāpēc arī CSP komunikācijas speciālisti ļoti aktīvi strādā, lai it kā sausos statistikas datus sagatavotu un pasniegtu dažādām auditorijām viņiem viegli uztveramā un saprotamā formā, piemēram, ar datu vizualizācijas rīkiem par migrāciju, eksportu un importu u. c. Viens no galvenajiem šīs komunikācijas mērķiem ir piedāvāt cilvēkiem patiešām kvalitatīvu un ar pārbaudītām metodēm sagatavotu drošticamu informāciju.