Uzņēmēji neprasa bezmaksas dāvanas

Jūsu uzņēmums sniedz konsultācijas dažādu jomu uzņēmumiem. Kā šobrīd savā ikdienā saredzat – cik viegli vai grūti klājas jūsu klientiem?

Salīdzinot vēsturiski, ja dažādās krīzēs mēdz būt atšķirīgas situācijas dažādās valstīs, tad šobrīd situācija nav tik atšķirīga. Protams, izņemot tās valstis, kurās ir vairāk dažādu ierobežojumu, kas arī ietekmē situāciju kopumā. Līdz ar to, kopumā skatoties, nevar teikt, ka kādā valstī uzņēmējiem klājas vieglāk nekā citās, jo  krīze ietekmē visus. Tas, ko šobrīd izteikti var novērot, ir ļoti atšķirīga situācija nozaru griezumā – ir nozares, kurās tiešām viss ir apstājies un kur mēs cenšamies palīdzēt klientiem izdzīvot. Protams, tāda situācija šobrīd ir tūrisma un ar to cieši saistītajās nozarēs. Tajā pašā laikā ir daudz klientu citās nozarēs, kurās šobrīd liela daļa darbinieku strādā no mājām, taču nekādus lielus biznesa apgrūtinājumus vēl nejūt. Tomēr ir skaidrs – jo ilgāk šī situācija turpināsies, arī citu nozaru uzņēmumiem var sākt rasties grūtības. Šajā grupā ietilpst, piemēram, celtniecības nozares uzņēmumi, kuriem šobrīd vēl ir aktīvi ilgtermiņa projekti, kas sekmīgi turpinās. Tas, par ko šīs jomas uzņēmēji satraucas – ka pēc pusgada varētu nebūt vairs jaunu projektu. Līdzīgi ir arī IT jomā – speciālisti šobrīd īsteno esošos projektus, taču nav skaidrības, vai, piemēram, decembrī būs jauni pasūtījumi.

Tātad šobrīd daļai uzņēmēju vairāk satraukumu rada tuvākās nākotnes biznesa situācija?

Precīzi! Patlaban apdrošināšanas biznesam ir pat savā ziņā mierīgs laiks, jo cilvēki, kuri pirkuši apdrošināšanas polises, neapmeklē ārstus, maz braukā ar automašīnām, līdz ar to apdrošinātājiem šajā konkrētajā brīdī finanšu situācija pat varbūt labāka nekā gadu iepriekš, bet pārdomas rada jautājums, vai cilvēkiem, piemēram, pēc trim mēnešiem vispār būs nauda, lai nopirktu jaunu apdrošināšanas polisi. Līdz ar to daļai uzņēmumu šobrīd situācija ir gana stabila, tajā pašā laikā tiek pieturētas finanses un tādējādi uz laiku atlikta iepriekš iecerētu lielāku projektu īstenošana, kas nav šobrīd izteikti nepieciešami biznesam.

Mēs arī jūtam, ka neatkarīgi no tā, vai uzņēmumi jau šobrīd izjūt finanšu grūtības, vai arī ir tikai neziņā par situāciju nākotnē, tie ļoti rūpīgi izvērtē izdevumu pozīcijas, daļēji vai pilnībā investīciju projektus atliek vai vismaz piebremzē noteikti.

Diezgan daudz šajā kontekstā tiek diskutēts par valdības rīcībā esošajiem četriem miljardiem eiro, kas esot pieejami krīzes pārvarēšanai. Tieši saistībā ar šo naudu valdība šobrīd saņem būtisku kritiku, ka šie līdzekļi tomēr netiekot aktīvi virzīti ekonomikas stabilizēšanai un biznesa glābšanai. Kāds ir jūsu skatījums – vai valdības lēmumi un naudas dalīšana ir stratēģiski pārdomāti un rada uzņēmējiem drošību krīzes gadījumam?

Patiesībā šis ir diezgan sarežģīts jautājums. No vienas puses mēs redzam, ka klienti, kurus krīze jau ir būtiski ietekmējusi, aktīvi izmanto iespēju izmantot tos pašus daudz piesauktos dīkstāves pabalstus un ir priecīgi, ka tiek sniegts vismaz kaut kāds atbalsts. Tajā pašā laikā – tā kā šie kritēriji ir gana stingri, šī sistēma nepalīdz uzņēmumam, kuram ir vairāki, piemēram, četri vai pieci, pamatdarbības virzieni un tikai vienā no tiem ir būtisks kritums. Līdz ar to šādi uzņēmumi nevar kvalificēties atbalsta saņemšanas kritērijiem, jo kopējais uzņēmumu grupas kritums, salīdzinot ar pagājušo gadu, nav tik lielā apjomā, kāds noteikts kritērijos. Līdz ar to ir virkne uzņēmumu, kuri paši meklē risinājumus, kā iziet no piedzīvotās krīzes. Līdz ar to, protams, no vienas puses, varētu vēlēties labāk pārdomātu un īstenotu atbalsta procesu, taču, no otras puses, – tas, ko dzirdam no mūsu klientiem citās valstīs – salīdzinot mūsu valdība tomēr ir spējusi rīkoties pietiekami efektīvi un ātri, un vismaz kādai daļai uzņēmumu ir palīdzēts. Varbūt ne ideālā veidā, tomēr rīcība ir bijusi.