Likuma par atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem šā brīža redakcija nosaka, ka primārais sniedzamais atbalsts ir izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi 90 dienu garumā. Ņemot vēra to, ka karš sākās 24. februārī un ļoti daudzi Ukrainas civiliedzīvotāji, tai skaitā bērnu grupas, iebrauca Latvijā drīz pēc tam, tad šis 90 dienu termiņš tūlīt beigsies.
Ukraiņu bēgļu satraukumam patiešām ir pamats, jo līdz šim brīdim nav pieņemti grozījumi likumā, kas pagarinātu 90 dienu termiņu izmitināšanai un ēdināšanai. Šie cilvēki jau saņēmuši no pašvaldībām ziņas par to, ka viņiem drīzumā pašiem jāsāk maksāt gan par izmitināšanu, gan par ēdināšanu.
Valdības ministri vairākkārt publiski solījuši, ka ukraiņu bēgļi var būt pavisam droši, par to, ka primārais atbalsts tiks pagarināts, taču tas nav izpildījies, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojuma turpinājuma vietā tiek piedāvāts īrēt dzīvošanas vietas, kur izīrētājs var saņemt līdz 300 euro samaksu par šo, pieaugušie tiek mudināti atrast darbu.
Kā zināms, uz Latviju pārsvarā atbraukušas mātes ar maziem bērniem, sirmgalvji, cilvēki ar invaliditāti un arī dažāda veida bērnu grupas, piemēram, Ukrainas mazo sportistu grupas - basketbolisti, volejbolisti, hokejisti un tml., apmēram 1000 jauno sportistu.
Piemēram, Latvijā pēc kara Ukrainā sākuma bija atbraukuši vairāk kā 300 jaunie basketbolisti, ļoti daudzi no viņiem bez kāda no vecākiem, dažs ar vecāko māsu vai vecmāmiņu, un viņiem Latvijā tika iecelts ārkārtas aizbildnis. Kas notiks ar šiem bērniem, kuri mūsu valstī atrodas bez vecākiem?
Šobrīd Latvijā ir daudz bērnu, kuri ieradušies sportistu grupās un kuru vecāki dažādu iemeslu dēļ ir bijuši spiesti palikt Ukrainā, daži bērnus paši ir atveduši šurp, pārliecinājušies par sadzīves apstākļiem un aizbraukuši atpakaļ uz dzimteni, atstājot bērnus šeit, jo viņiem ir bijusi paļāvība uz Latvijas valsti, ka tā arī turpmāk par bērniem parūpēsies.
Tāpēc šobrīd uztraukušies ir arī šo nepilngadīgo bēgļu vecāki, kuri atrodas Ukrainā un nav varējuši doties līdzi, jo iesaistīti valsts aizsardzības spēju nodrošināšanā. Tāpat Ukrainas valsts noteikusi, ka visiem tās valsts dienestu darbiniekiem jāatrodas Ukrainā, turklāt tikko Ukrainā apstiprināts karastāvokļa pagarinājums vēl uz 90 dienām – līdz 23.augustam. Mazo ukraiņu vecāki bija ļoti pateicīgi Latvijas valstij par sniegto atbalstu un iespēju būt drošiem par saviem bērniem.
Latvija likumā noteikusi, ka bez vecākiem atbraukušajiem ukraiņu bērniem tiek iecelts ārkārtas aizbildnis un tas deva iespēju šiem bērniem uzturēties Latvijā ilglaicīgi. Bet tas nozīmē, ka sākot ar 91. uzturēšanās dienu šiem bērniem būs nepieciešams sociālais atbalsts pilnā apmērā, jo basketbolistu grupās, kuras ieradušās Latvijā, ievērojot šā brīža likuma nosacījumus, ārkārtas aizbildnim nebūs iespēju nodrošināt pajumti un pārtiku visiem saviem aizbilstamajiem un vēl arī paša bērniem. Jauno sportistu grupās treneres, kuras pašas arī ir mammas, ir ārkārtas aizbildnes katra 5-8 bērniem.
Šā brīža situācija liek cilvēkiem steidzamā kārtā domāt par iespējamo risinājumu, kārtot daudziem savu vienīgo somu un meklēt iespējas kur patverties. Lielai daļai bēgļu arī nav iespējas atgriezties, jo viņu dzīvesvietās turpinās karadarbība vai sagrauta visa infrastruktūra, tai skaitā viņu mājas. Piemēram, Valkā apmetusies liela grupa jauno basketbolistu no Harkivas, kuriem gandrīz visiem dzīvesvietas ir sagrautas, mazo basketbolistu grupa no karadarbībā cietušās Lozovajas, Harkivas apgabalā, kur joprojām notiek sprādzieni, apmetušies Mālpilī, Valmierā izmitinātas Ukrainas čempiones - meiteņu komanda no Brovari, Kijivas apgabals.
Mazie sportisti atbrauca uz Latviju, bēgot no kara, mūsu valsts pieņēma likumu, kas ļāva šeit patverties, pašvaldības par viņiem lieliski rūpējās, bērni sāka mācības vietējās skolās, apmeklēja basketbola treniņus un sacensības. Pateicoties grozījumiem normatīvajos aktos, devīto un divpadsmito klašu skolēniem ir iespējams saņēmt arī pamatskolas un vidusskolas pabeigšanas diplomus, taču tagad izskatās, ka daudzi no viņiem nevarēs sagaidīt savus diplomus, ja netiks nodrošināts līdzšinējais primārais atbalsts un nebūs naudas, ko maksāt par dzīvošanu un ēdināšanu.