Kā vēstīts, Valsts kontrole (VK) revīzijā Vai valstī izveidotā notekūdeņu savākšanas, novadīšanas un attīrīšanas sistēma nodrošina vides aizsardzību pret komunālo notekūdeņu kaitīgo ietekmi? secinājusi, ka pārbaudītajās pašvaldībās, izbūvējot un paplašinot centralizētos kanalizācijas tīklus, nav izdevies sasniegt pat pusi no plānotajiem pieslēgumiem. Atsevišķās apdzīvotās vietās jaunajiem kanalizācijas tīkliem nav pieslēgusies pat ne viena mājsaimniecība.
VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļā aģentūru LETA informēja, ka ministrija ir iepazinusies ar revīzijas ziņojumu, kurā secināts, ka, neskatoties uz to, ka ieguldīts viens miljards eiro, Latvijā nav sekmējies panākt māju pieslēgšanu centralizētajām kanalizācijas sistēmām.
VARAM uzskata, ka ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstībā it sevišķi nozīmīga ir pašvaldību rīcība un pienākumu izpilde notekūdeņu apsaimniekošanas jomā, organizējot teritorijā radīto notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu, nodrošinot šā pakalpojuma pieejamību iedzīvotājiem, kā arī apzinot notekūdeņu apjomus, kas netiek savākti centralizētā veidā.
VARAM uzsver, ka tā kā vides politikas veidotāja tikai konsultē pašvaldības notekūdeņu apsaimniekošanas jomā - izstrādā metodiskus materiālus, organizē informatīvus pasākumus, taču grūtības ūdenssaimniecības apsaimniekošanā visbiežāk ir mazajām pašvaldībām, kur pakalpojumu sniegšana ir sadrumstalota.
Administratīvi teritoriālā reforma mazinās pašvaldību nevienlīdzību notekūdeņu apsaimniekošanā, radot teritoriāli lielāku pašvaldību izveidi, un sniedzot iespēju katrai pašvaldībai rast optimālāko savas pārvaldes risinājumu, ir pārliecināta VARAM.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) norādīja, ka VARAM izstrādā vienotas prasības notekūdeņu savākšanai, novadīšanai un attīrīšanai visās pašvaldībās, kas sniegs gan labāku pakalpojuma kvalitāti iedzīvotājiem, gan arī mazinās vides piesārņojumu. Līdz ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu, pašvaldībām būs pietiekama kapacitāte sakārtot ūdenssaimniecības pakalpojumus, nodrošināt centralizētu to attīrīšanu un atvēlēt līdzekļus iekārtu uzturēšanai.
"Lai īstenotu vides investīcijas, tostarp attīstītu ūdenssaimniecības infrastruktūru, jau patlaban pašvaldības ministrijā var pieteikt savus projektus valsts aizdevuma programmai. Tāpat ministrija meklē risinājumus, lai veicinātu iedzīvotāju vēlmi pieslēgties centralizētajiem kanalizācijas tīkliem, kur vien tas iespējams," sacīja Pūce.
Ministrijas ieskatā vietās, kur ir iespējams pieslēgties centralizētajiem kanalizācijas tīkliem, tas būtu jādara obligāti, paredzot pietiekamu laiku, lai to veiktu, ņemot vērā iedzīvotāju sociālekonomiskās iespējas.
VARAM atgādināja, ka notekūdeņu apsaimniekošanas politikas mērķis ir mazināt piesārņojumu, ko vidē rada mājsaimniecību, ražotņu, sabiedrisko vietu un lietus radītie notekūdeņi.
Ministrija uzsver, ka tā ir izstrādājusi prasības, proti, Ministru kabineta "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī" un "Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu" notekūdeņu savākšanai un attīrīšanai, nodrošinājusi ūdeņu stāvokļa vērtējumu un, apzinājusi prioritāri aizsargājamos ūdeņus, kā arī precizējusi notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas uzlabojumiem nepieciešamos ieguldījumus.
VARAM uzsvēra, ka ieguldījumi ūdenssaimniecības infrastruktūrā - centralizēto kanalizācijas savākšanas un ūdens apgādes tīklu atjaunošana un paplašināšana, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu renovācija un jaunu izbūve, kā arī dzeramā ūdens sagatavošanas staciju rekonstrukcija un jaunu celtniecība - ir viena no vides investīciju prioritātēm.
Pēdējo 20 gadu laikā ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstībā ieguldīti vairāk nekā 848 miljoni eiro, lielākā daļa jeb 71% Latvijai pieejamās vides investīcijas.
Lai veicinātu mājsaimniecību pieslēgumu ierīkošanu projektā izbūvētajiem centralizētajiem kanalizācijas tīkliem, pašlaik pašvaldībām ir pieejams valsts atbalsts pieslēgumu izbūves veicināšanai, ja šādu līdzfinansējumu paredz pašvaldības saistošie noteikumi.
Pašvaldību aizdevumu programma ir daļa no ekonomikas atveseļošanas plāna, kas paredz sociāli, ekonomiski un attiecībā uz vidi atbildīgu sākotnēji plānoto investīciju pārstrukturizāciju, lai nodrošinātu, ka pieejamais finansējums tiek pamatā novirzīts Covid-19 seku mazināšanai uz tautsaimniecību, tostarp radot darba iespējas iedzīvotājiem.
Finansējuma pieejamībai ir sagatavoti un valdībā jau apstiprināti vairāki projektu pieteikumi. Interese par valsts aizņēmuma saņemšanas iespējām bija sešām pašvaldībām, tomēr atbilstoši vērtēšanas kritērijiem tālāk aizņēmumam ir virzīti tikai trīs projekti ar kopējo finansējumu 1,6 miljoni eiro, kas paredz atbalstu pieslēgumu ūdenssaimniecības tīkliem izbūvei mājsaimniecībām ar 2152 iedzīvotājiem.
VARAM pauda, ka notekūdeņu savākšanas un apsaimniekošanas jomā ilgstoši galvenais uzsvars ir bijis uz notekūdeņu centralizētas savākšanas un attīrīšanas pieejamības nodrošināšanu un paplašināšanu, attīrīšanas kvalitātes uzlabošanu. Lielāki centralizēti savākto un attīrīto notekūdeņu apjomi samazina vides piesārņojumu, turklāt tādējādi tiek pildītas arī Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm izvirzītās prasības centralizētai notekūdeņu apsaimniekošanai.
Tomēr, izvērtējot vides investīciju ietekmi un efektivitāti, VARAM secinājusi, ka arī nākotnē Latvijā būs vietas, kur racionālāk un ekonomiski pamatotāk būs izmantot decentralizētus risinājumus notekūdeņu savākšanai un attīrīšanai.
VARAM vērsa uzmanību, ka jautājumā par ES fondu finansēto ūdenssaimniecības infrastruktūras projektu mērķu sasniegšanu raksturojošiem rādītājiem un īstenoto projektu mērķu sasniegšanas novērtējumu, ministrijas un VK revīzijas ziņojuma redzējums nesakrīt.
Ministrijas secinājumi balstīti uz datiem atbilstoši informācijas apkopojumam par pieslēgumu izveidi līdz 2019.gada 31.decembrim, bet izlasē ir iekļauti projekti, kuriem vēl nav noslēdzies projekta pēcuzraudzības periods, tas ir, piecu gadu periods, tādējādi notiek vēl informācijas apkopošana, un, ņemot vērā datu apkopojumu līdz 2020.gada 30.jūnijam, secināms, ka pieslēgumu skaits ir jau palielinājies un ir vērojams pozitīvs progress faktisko pieslēgumu izveidē.
VARAM ieskatā ir būtiski ņemt vērā apstākli, ka ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstības projektu iznākuma rādītājam ministrija kā mērvienību pieslēgumu uzskaitei izmanto iedzīvotāju skaitu, kamēr revīzijas ziņojumā kā pieslēgumu rādītāja mērvienība izmantots ierīkoto ēku pieslēgumu skaits - šīs atšķirības dēļ nesakrīt arī VK un VARAM informācija par pieslēgumu izveidi.
VARAM kopš 2016.gada attīsta regulējumu arī decentralizēto kanalizācijas sistēmu jomā, kā arī aktīvāk strādā ar pašvaldībām, gan dodot tām uzdevumus regulēt atsevišķus ar decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu saistītus jautājumus pašvaldību saistošajos noteikumos, gan gatavojot informatīvus un metodiskus materiālus, gan organizējot dažādus informatīvus pasākumus un piedaloties tajos.
Decentralizētas notekūdeņu apsaimniekošanas jomas politika ir salīdzinoši jauna, tādēļ VARAM piekrīt VK revīzijā norādītajam un uzsver, ka turpina strādāt pie regulējuma izvērtēšanas un pilnveidošanas, lai sekmētu tā ieviešanu.
Kopumā VARAM piekrīt revīzijas ziņojumā paustajam, un pašlaik strādā pie valsts mēroga stratēģijas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanai un plāno piesaistīt atbalstu ilgtspējīgu lietus ūdeņu noteces sistēmu izveidei pilsētās. Vienlaikus ministrija ņems vērā ieteikumus izvērtēt tiesību aktu prasības un uzlabot to ieviešanas uzraudzību.