Vitenbergs iepriekš rosinājis atļaut strādāt visiem veikaliem. Viņš skaidroja, ka, aizritot divām nedēļām, kad visas preces varēja pārdot daļa veikalu, būtu jāsper nākamais solis un, saglabājot drošas tirdzniecības principus, jāļauj strādāt arī pārējiem tirgotājiem.
"Mēs nerunājam par ierobežojumu mīkstināšanu, jo drošas tirdzniecības princips ir izstrādāts ar epidemiologiem un ir nopietns. Ir jāskatās ekonomiskā plakne, un būtu bezatbildīgi valdībā nerunā par to, kā tiek negatīvi ietekmēta mazumtirdzniecības nozare," sacīja politiķis.
Vitenbergs piekrita, ka nedrīkst noliegt, ka patlaban dzīvojam Covid-19 laikā, taču tas rada nepieciešamību radīt tādus apstākļus, kas ļautu dažādus pakalpojumus gan piedāvāt, gan arī saņemt. Turklāt ir nepieciešams atbalstīt mazos tirgotājus, ņemot vērā, ka pašlaik drīkst strādāt lielāks veikalu ķēdes.
Valdība arī šodien plāno pieņemt gala lēmumu, kas no 1.marta atļaus klātienē saņemt friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumus. Ņemot vērā diskusiju par atļauju strādāt arī atsevišķiem skaistumkopšanas pakalpojumiem, veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) pirmdien pauda, ka aicinās Vitenbergu un finanšu ministru Jāni Reiru (JV) piedāvāt atbalsta mehānismus minētās nozares pārstāvjiem.
Vitenbergs skaidroja, ka diskusija par šo jautājumu valdībā šodien būs, savukārt Ekonomikas ministrija uzskata, ka no 1.marta iespējams sākt darbu arī Veselības inspekcijā reģistrētiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem. Pretējā gadījumā būtu jāpārskata un jāpārveido atbalsta mehānismi, jo ar esošo dīkstāves pabalstu nevar kvalitatīvi dzīvot ilgtermiņā.
"Ja minimālais dīkstāve pabalsta slieksnis ir 500 eiro, tad skaistumkopšanas speciālisti norāda, ka neieciešams celt dīkstāves pabalstu, un to ir vienkārši izdarīt, ja ir politiska vienošanās," apliecināja ministrs.